Pilota memuāri.

Spēks ir dzelzī!

almighty_j

2.9.11 22:24

Dažas nokavētas minūtes mūs toreiz šķīra no Ērgļu vilciena. Braucām ar autobusu. Tagad nevaru sev piedot, ka netiku uz to vilcienu. Kā man bija zināt, ka tā būs pēdējā iespēja? Kā vispār var zināt, kura būs pēdējā iespēja? Retorisks jautājums laikam.

Tā maģija acīmredzot slēpjas tajā, ka vilciens ir mūžīgi ceļā. Trolejbuss čik-čik no pieturas uz pieturu, aviolaineri vago debessjumu, būdami te šeit, te tur, bet vilciens - vilciens ir ceļā. Un tieši tur ir tā jēga. Būt ceļā.


Un tāpēc, lai dzīvo! 09:02 Ogre-Gulbene. Gulbene-Stāmeriena. Tāpēc, ka sentimentālas atmiņas. Tāpēc, ka, galu galā - SPĒKS IR DZELZĪ!

• Mūzika: Angels & Airwaves - Epic Holiday

• 2 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• mazeltov

  3.9.11 00:31

  

  šis ieraksts gan ir baigi labais

  • Atbildēt

• maxd

  3.9.11 01:10

  Runājot par paspēšanu uz katru individuālu reisu, konstatēju, ka dodoties uz vilcienu Rīgas ostā, sanāk neliels stresiņš, kad uzkāp uz perona un redzi ~80m tālumā vilcienu ar iedegtām gaismām. Tumsā nevar saredzēt pulksteņus un nav zināms, vai tavējais ir pareizi noregulēts, vai, piemēram, vadītājs neizdomās uzsākt ceļojumu pus minūti ātrāk.
  
  Šeit noderētu laika atskaite sekundēs no pēdējās minūtes vai pusotras līdz atiešanai. Tādējādi zinātu - ir vērts skriet, vai var paspēt aiztipināt :)

  • Atbildēt