Pilota memuāri.

Dažas nokavētas minūtes mūs toreiz šķīra no Ērgļu vilciena. Braucām ar autobusu. Tagad nevaru sev piedot, ka netiku uz to vilcienu. Kā man bija zināt, ka tā būs pēdējā iespēja? Kā vispār var zināt, kura būs pēdējā iespēja? Retorisks jautājums laikam.

Tā maģija acīmredzot slēpjas tajā, ka vilciens ir mūžīgi ceļā. Trolejbuss čik-čik no pieturas uz pieturu, aviolaineri vago debessjumu, būdami te šeit, te tur, bet vilciens - vilciens ir ceļā. Un tieši tur ir tā jēga. Būt ceļā.


Un tāpēc, lai dzīvo! 09:02 Ogre-Gulbene. Gulbene-Stāmeriena. Tāpēc, ka sentimentālas atmiņas. Tāpēc, ka, galu galā - SPĒKS IR DZELZĪ!