Pilota memuāri.

grēkojam.

grēkojam.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kad tiek trāpīts vārīgā vietā, svarīgas ir 2 lietas. Pirmkārt - neizrādīt. Otrkārt - savaldīties un nebrukt virsū. Vairums šādu piezīmju nav domātas nopietni, dziļāku jēgu tajās saskata tikai tie, kuri to klusībā noreducē uz sevi. Tādi, kā es.
Tad visu pārdomā, sadomājas, iznes visu munīcijas pagrabu un rezultātā tuvs cilvēks cietīs, pašam nezinot, par ko. Smagi cietīs. Tāpēc treškārt - tulīt pat uz līdzenas vietas viss ir jāpiedod un jāaizmirst.

Bet kurš teica, ka tas ir tik vienkārši, m? Ja tā būtu, šis ieraksts dienasgaismu neieraudzītu.
  • Atvainojos, par tik ilgo atbildi. Bet pirmkārt, nebija īsti laika to darīt. Otrkārt- biki apdomāju Tevis teikto. Nu tā, lai nesanāk spert ārā pirmo, kas uz mēles.

    Par to, ka negatīvas pieredzes sekas ir bailes, es pilnībā piekrītu. Un bailes tik sasodīti čakarē dzīvi gan pašam, gan attiecīgās situācijās arī līdzcilvēkiem.
    Bet tomēr, tomēr, tomēr... ir cilvēki, kam tas rada spītu un dod lielāku dzinuli un degsmi censties, pūlēties [tiesa gan, tādu ir retums].
    Un vēl kas, ja jau pirmā pieredze ir pozitīva, tad var cilvēkam likties, ka viss dzīvē ir tik viegli, bet kritiens agrāk vai vēlāk nāks. Un krist no lielāka augstuma, kad jau esi pakāpies, ir sāpīgāk un traumējošāk, kā krist no zema augstuma, celties, noslaucīties/noskurināties un atkal mēģināt kārpīties uz augšu.

    Es diemžēl neesmu redzējusi tādu brīnumu! Cik paskatījos imdb, tas ir seriāls? Rekomendē?
    • Mums te nav nekādu termiņu, kādos atbilde jāsniedz mutvārdos vai rakstiski, starp citu. Tā, ka..
      Nezinu par to sakāpšanu galvā (tā es interpretēju Tevis teikto), bet diez vai tā reāli notiek. Nu, notiek jau droši vien, bet ne ārprātīgos kvantumos. Nu, dabū čalis pirmo reizi tiesības, dūša vīrā un nu tik pedāli grīdā. Nu, izraisa pāris [smagas] avārijas. Ok, kam negadās. Tā ir pieredze. Tā ļauj kārpīties. Sliktāk ir, ja, piemēram, neizraisa nevienu, bet situācija iededzina īso smadzenēs un pie stūres vairs nesēžas. Citiem vārdiem sakot, jēga ir tajā, ka pieredze ļauj atviegloti nopūsties un teikt "...nu, nebija nemaz tik traki.".

      /Note aside - ja Tev patīk sci-fi, rekomendēju. Ja nepatīk - nerekomendēju. Lai gan patiesībā - HVZ.



      • Nu piemērs iz dzīves, tieši par tām tiesībām. Es nekad mūžā neesmu iekļuvusi avārijā sēžot pie stūres vai vispār mašīnā. Nekad mūžā vispār mašīnu neesmu vadījusi. Tātad, man pieredzes šajā vispār nav, bet bail kaut reizi pamēģināt to darīt ir milzīgas. Sūdīgi man.

        Nu patīk man sci-fi. Kā kurš protams, bet tas jau jebkuram žanram tā. Tā ka būs kādā vakarā jāpameklē. Varbūt tūlīt pat. :)
        • Exactly. Close-looped situation. Tieši par tādām pašpietiekamām bezizejas spirālēm ir runa. Jo vairāk tādu ciklu ar neiegūto pieredzi, kura liedz tikt tālāk, jo grūtāk izlauzties. Tas prasa aizvien vairāk enerģijas, aizvien dziļākas tārpejas un sarežģītākus ceļus, lai tiktu ārā. Vai apkārt. Vai prom.

          Par laimi, es joprojām esmu nepārspēts eksperts tārpeju rakšanā un problēmu risināšanā, tās nerisinot.

          /Then sci-fi it is.
          • Lucky You! Man nerisinātās problēmas, pat ja uz laiciņu liekas apslāpētas, pēc ilgāka vai ne tik ilga laika perioda tāpat sāk bāzt degunu ārā. Eh.
            • Jā, jā, jā! Tā viņas dara gan. Un tieši tas ir tas brīdis, kad ilgi kaldinātais plāns jāliek lietā. Katru savu nepilnību, katru melno plankumu, ja nevar iztīrīt, var apiet ar līkumu. Reizēm tie līkumi ir daudz garāki, iespējams, pat sarežģītāki, taču tad, kā likums, arī iemāca pat vairāk, nekā tiešā veidā konfrontējot savas bailes. Tas ir tāds dzīvniecisks pārdzīvojums, bet tārpeju rakšana - sci-fi kas sci-fi. :)

              Jeb, kā saka - katrai problēmai kā likums ir vairāk par vienu pareizu risinājumu.
Powered by Sviesta Ciba