Pilota memuāri.

grēkojam.

almighty_j

30.8.11 22:53

Kad tiek trāpīts vārīgā vietā, svarīgas ir 2 lietas. Pirmkārt - neizrādīt. Otrkārt - savaldīties un nebrukt virsū. Vairums šādu piezīmju nav domātas nopietni, dziļāku jēgu tajās saskata tikai tie, kuri to klusībā noreducē uz sevi. Tādi, kā es.
Tad visu pārdomā, sadomājas, iznes visu munīcijas pagrabu un rezultātā tuvs cilvēks cietīs, pašam nezinot, par ko. Smagi cietīs. Tāpēc treškārt - tulīt pat uz līdzenas vietas viss ir jāpiedod un jāaizmirst.

Bet kurš teica, ka tas ir tik vienkārši, m? Ja tā būtu, šis ieraksts dienasgaismu neieraudzītu.

• 12 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• almighty_j

  8.9.11 22:32

  

  Exactly. Close-looped situation. Tieši par tādām pašpietiekamām bezizejas spirālēm ir runa. Jo vairāk tādu ciklu ar neiegūto pieredzi, kura liedz tikt tālāk, jo grūtāk izlauzties. Tas prasa aizvien vairāk enerģijas, aizvien dziļākas tārpejas un sarežģītākus ceļus, lai tiktu ārā. Vai apkārt. Vai prom.
  
  Par laimi, es joprojām esmu nepārspēts eksperts tārpeju rakšanā un problēmu risināšanā, tās nerisinot.
  
  /Then sci-fi it is.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • nez_kas

    8.9.11 22:54

    

    Lucky You! Man nerisinātās problēmas, pat ja uz laiciņu liekas apslāpētas, pēc ilgāka vai ne tik ilga laika perioda tāpat sāk bāzt degunu ārā. Eh.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • almighty_j

      9.9.11 16:39

      

      Jā, jā, jā! Tā viņas dara gan. Un tieši tas ir tas brīdis, kad ilgi kaldinātais plāns jāliek lietā. Katru savu nepilnību, katru melno plankumu, ja nevar iztīrīt, var apiet ar līkumu. Reizēm tie līkumi ir daudz garāki, iespējams, pat sarežģītāki, taču tad, kā likums, arī iemāca pat vairāk, nekā tiešā veidā konfrontējot savas bailes. Tas ir tāds dzīvniecisks pārdzīvojums, bet tārpeju rakšana - sci-fi kas sci-fi. :)
      
      Jeb, kā saka - katrai problēmai kā likums ir vairāk par vienu pareizu risinājumu.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais