![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad tiek trāpīts vārīgā vietā, svarīgas ir 2 lietas. Pirmkārt - neizrādīt. Otrkārt - savaldīties un nebrukt virsū. Vairums šādu piezīmju nav domātas nopietni, dziļāku jēgu tajās saskata tikai tie, kuri to klusībā noreducē uz sevi. Tādi, kā es.
Tad visu pārdomā, sadomājas, iznes visu munīcijas pagrabu un rezultātā tuvs cilvēks cietīs, pašam nezinot, par ko. Smagi cietīs. Tāpēc treškārt - tulīt pat uz līdzenas vietas viss ir jāpiedod un jāaizmirst.
Bet kurš teica, ka tas ir tik vienkārši, m? Ja tā būtu, šis ieraksts dienasgaismu neieraudzītu.
Tad visu pārdomā, sadomājas, iznes visu munīcijas pagrabu un rezultātā tuvs cilvēks cietīs, pašam nezinot, par ko. Smagi cietīs. Tāpēc treškārt - tulīt pat uz līdzenas vietas viss ir jāpiedod un jāaizmirst.
Bet kurš teica, ka tas ir tik vienkārši, m? Ja tā būtu, šis ieraksts dienasgaismu neieraudzītu.
Bet tas, kāpēc no viena leņķa aizsargvairogi ir necaursitami, bet no cita leņķa - cauri kā siets, ir cits stāsts. Un katram stāstam ir sākums. Ir notikums, kurš to visu aizsāk.
Otrkārt, ar problēmas identificēšanu bieži vien nepietiek, lai to risinātu, it īpaši, ja metastāzes jau ielaistas.
Galvenā problēma ir, ka tas traucē dzīvot. Tas KAPITĀLI traucē dzīvot.
Un tomēr, manā skatījumā, pirmais solis problēmas risināšanā ir tieši problēmas apzināšana. Bet acīmredzot Tu pats to jau apzinies pietiekoši labi. Un ļoti ceru, ka esi jau arī vairāk vai mazāk ar to ticis galā kopš laika, kad tapa šis ieraksts. :)
Par tālāko gan negribēšu piekrist. Problēmas apzināšanās parasti aizsāk karu ar sevi dziļi zemapziņā, kas ielaisto kaišu gadījumā parasti ir ilgstošs, dažkārt ar atsevišķiem pamiera periodiem. Taču tas ir noslēgts aplis vai, sliktākā gadījumā, spirāle, no kuras grūti izrauties, un ko vienkāršoti var noreducēt apmēram šādi:
"[pirmajai] Pieredzei jābūt pozitīvai. Negatīva pieredze [visbiežāk] rada lejupejošu spirāli, un neiemāca risināt situāciju, kas tālāk noved pie nespējas šo pašu situāciju atrisināt atkārtotā gadījumā, un beigās noved pie bloķētiem neironu kanālie smadzenēs". And what it all comes down to is this: FEAR is the mindkiller.
Un vispār! Es skatījos Warehouse13!!
Par to, ka negatīvas pieredzes sekas ir bailes, es pilnībā piekrītu. Un bailes tik sasodīti čakarē dzīvi gan pašam, gan attiecīgās situācijās arī līdzcilvēkiem.
Bet tomēr, tomēr, tomēr... ir cilvēki, kam tas rada spītu un dod lielāku dzinuli un degsmi censties, pūlēties [tiesa gan, tādu ir retums].
Un vēl kas, ja jau pirmā pieredze ir pozitīva, tad var cilvēkam likties, ka viss dzīvē ir tik viegli, bet kritiens agrāk vai vēlāk nāks. Un krist no lielāka augstuma, kad jau esi pakāpies, ir sāpīgāk un traumējošāk, kā krist no zema augstuma, celties, noslaucīties/noskurināties un atkal mēģināt kārpīties uz augšu.
Es diemžēl neesmu redzējusi tādu brīnumu! Cik paskatījos imdb, tas ir seriāls? Rekomendē?
Nezinu par to sakāpšanu galvā (tā es interpretēju Tevis teikto), bet diez vai tā reāli notiek. Nu, notiek jau droši vien, bet ne ārprātīgos kvantumos. Nu, dabū čalis pirmo reizi tiesības, dūša vīrā un nu tik pedāli grīdā. Nu, izraisa pāris [smagas] avārijas. Ok, kam negadās. Tā ir pieredze. Tā ļauj kārpīties. Sliktāk ir, ja, piemēram, neizraisa nevienu, bet situācija iededzina īso smadzenēs un pie stūres vairs nesēžas. Citiem vārdiem sakot, jēga ir tajā, ka pieredze ļauj atviegloti nopūsties un teikt "...nu, nebija nemaz tik traki.".
/Note aside - ja Tev patīk sci-fi, rekomendēju. Ja nepatīk - nerekomendēju. Lai gan patiesībā - HVZ.
Nu patīk man sci-fi. Kā kurš protams, bet tas jau jebkuram žanram tā. Tā ka būs kādā vakarā jāpameklē. Varbūt tūlīt pat. :)
Par laimi, es joprojām esmu nepārspēts eksperts tārpeju rakšanā un problēmu risināšanā, tās nerisinot.
/Then sci-fi it is.
Jeb, kā saka - katrai problēmai kā likums ir vairāk par vienu pareizu risinājumu.