Pavadoņa sindroms.
...dzīve it kā orbītā ap Zemi. Sajūta, ka tikai daļa no dzīves ir shinronizēta ar pārējo ļautiņu gaitām še pat un viss kopīgais ir tikai viena laika josla, kurā tas notiek. Dzīvošana it kā garām.
Uz daudz ko iespējams vien noraudzīties no malas - maksimums, ko var atļauties.
Tā kā nedaudz kremt. Nē. Žēl patiesībā. Baigi. Bet kas cits atliek? Dzīvot vien tālāk - garām?
Uz daudz ko iespējams vien noraudzīties no malas - maksimums, ko var atļauties.
Tā kā nedaudz kremt. Nē. Žēl patiesībā. Baigi. Bet kas cits atliek? Dzīvot vien tālāk - garām?
Ir robežas, ko man vajadzētu spēt pārkāpt, bet kuras tā arī palikušas nepārkāptas. Un tā ir šī dzīve lejā - uz Zemes. Jā, arī te, augšā, ir interesanti, bet tomēr...