Pilota memuāri.

...dzīve it kā orbītā ap Zemi. Sajūta, ka tikai daļa no dzīves ir shinronizēta ar pārējo ļautiņu gaitām še pat un viss kopīgais ir tikai viena laika josla, kurā tas notiek. Dzīvošana it kā garām.
Uz daudz ko iespējams vien noraudzīties no malas - maksimums, ko var atļauties.

Tā kā nedaudz kremt. Nē. Žēl patiesībā. Baigi. Bet kas cits atliek? Dzīvot vien tālāk - garām?