![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
...vieniem iekšā ir vesela pasaule, kamēr citiem, šķiet, - tukšu skārdeņu čupa, kas piestūķētas ar izsmēķiem, pelniem un papīriem. Un vai tas ir kas slikts, ka es mēdzu klejot pa šīm pasaulēm? Reizēm gribas palikt, reizēm - skriet prom un neskatīties atpakaļ, reizēm riebumā novērsties, reizēm smieties līdz asarām un reizēm...
Ļaudis joprojām nesaprot, ka "it's not what you have, it's what you are!". Un tad nu atcerēsimies to ierakstiņu kaut kur augstāk (2. no augšas?) par pOkEmoNInjiEm, kas savākušies uz kalniņa. Runa šoreiz nebūs par viņiem, tie ir tikai tādi vēstneši par sabiedrības tendencēm - par vecākiem, kas iedomājas, ka viņu bērnus viņu vietā audzinās bērnudārzs, skolas un augstskolas. Un par bērniem, kas izmisīgi cenšas parādīt, ka viņi kaut kas ir, lai gan patiesība ir krietni bēdīgāka...
Nu, jā, un tad mēs nonākam līdz domām. Kā jau Tu teici - atreferētas, nokopētas. 'Es braukšu ar Bembi tāpēc, ka visi sētas čaļi brauc ar Bembjiem'. Pardon par vulgaritāti, es būtu pateicis arī kaut ko krietni piedauzīgāku, bet pašcenzūra nostrādā...
Un ko tur var darīt? Ņemt sūdu dakšas un..?
apmēram tāpat kā meklēt zvirbuļus Ziemeļu ledus okeāna dzīlēs. cerēt jau var, bet NAV un nebūs.
jā, un ko darīt? varbūt tiešām mēslu dakšas būtu itin piemērots risinājums..