![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
...vieniem iekšā ir vesela pasaule, kamēr citiem, šķiet, - tukšu skārdeņu čupa, kas piestūķētas ar izsmēķiem, pelniem un papīriem. Un vai tas ir kas slikts, ka es mēdzu klejot pa šīm pasaulēm? Reizēm gribas palikt, reizēm - skriet prom un neskatīties atpakaļ, reizēm riebumā novērsties, reizēm smieties līdz asarām un reizēm...
tās papīrkurvja dienasgrāmatas par tēmām, cik māsa ir ļauna un ka vakar pusdienās ēstas pankūkas ar persiku ievārījumu.. no tādām tiešām gribas ātrāk tikt prom. reizēm cilvēkiem liekas svarīgas TĀDAS niecības!! TĀDI mēsli!! un paši sev mākslinieki.
sekli.
un reizēm gādās 'uzrauties' uz kā tik īpatnēja, interesanta un dziļa- uz jaunas pasaules, ka pa to var noklaiņot stundām ilgi..
tomēr es varētu izšķirt vēl vienu kategoriju- pelēkās. par pragmatisku pieeju sabiedrībā nozīmīgiem notikumiem vai ko tādu. par politiku, ekonomiku, vēsturi.. interesanti, bet tāds mūris.. mani vairāk interesē lampas, taburetes un virtuves iekšpusē..
X: 'Piedod, aizdomājos.'
J: 'Par ko?'
X: 'Man laikam gribas ēst'.
Sākumā tas šķita joks, līdz kādā dienā atskārtu, ka tā patiešām var domāt. Tas ir, uzskatīt par 'domāšanu', jo viss tika teikts pilnā nopietnībā! Vai tiešām ļaudis ir tik... aborigēniski, tik primitīvi? Puzzle, kas sastāv no 1 vienīga gabaliņa?!?!
un tomēr tā gadās pārāk bieži.
vēl arī daudz ir tādu, kuru puzles sastāv no vairākiem gabaliņiem, taču tie visi ir dažādi- no kāda nozagti, nošpikoti, nokopēti. tādiem VISPĀR nav sava attēla. un tādi man derdzas visvairāk..
es pēdējā laikā bieži cilvēkus salīdzinu ar mozaīkām.
Nu, labi, pieņemsim, ka bērnībā vecāki mums parāda savu domāšanas un izpratnes veidu, vēlot tikai to labāko. Bet kas pēc tam vēlāk traucē domāt ar savu galvu?
es nezinu, no kurienes tāda apsēstība kaut kam par katru cenu līdzināties, mēģināt kā vārna piesavināties katru krāsainu gabaliņu, ko pamana apkārtējo dzīvē. PAT DOMAS ir tikai no citiem noklausīta viedokļa atreferējums. klusē tikai tad, ja par kādu tēmu vēl nekas nav dzirdēts vai arī gvelž TĀDU sviestu, ka nevienam nav ne mazākās nojausmas, kas ar to ir gribēts pateikt. tukšas frāzes.
Tu nevari iedomāties, cik personiski šī tēma mani skārusi un cik daudz es par to cepos un cik ļoti tā mani tracina....................
Ļaudis joprojām nesaprot, ka "it's not what you have, it's what you are!". Un tad nu atcerēsimies to ierakstiņu kaut kur augstāk (2. no augšas?) par pOkEmoNInjiEm, kas savākušies uz kalniņa. Runa šoreiz nebūs par viņiem, tie ir tikai tādi vēstneši par sabiedrības tendencēm - par vecākiem, kas iedomājas, ka viņu bērnus viņu vietā audzinās bērnudārzs, skolas un augstskolas. Un par bērniem, kas izmisīgi cenšas parādīt, ka viņi kaut kas ir, lai gan patiesība ir krietni bēdīgāka...
Nu, jā, un tad mēs nonākam līdz domām. Kā jau Tu teici - atreferētas, nokopētas. 'Es braukšu ar Bembi tāpēc, ka visi sētas čaļi brauc ar Bembjiem'. Pardon par vulgaritāti, es būtu pateicis arī kaut ko krietni piedauzīgāku, bet pašcenzūra nostrādā...
Un ko tur var darīt? Ņemt sūdu dakšas un..?
apmēram tāpat kā meklēt zvirbuļus Ziemeļu ledus okeāna dzīlēs. cerēt jau var, bet NAV un nebūs.
jā, un ko darīt? varbūt tiešām mēslu dakšas būtu itin piemērots risinājums..
mortgage refinance rate