Pilota memuāri.

we don't know who you are while you're asleep.

we don't know who you are while you're asleep.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms kāda laika man radās teorija, kas zināmā mērā tiešām līdzinās Matriksā redzamajai. Proti, ka nav īsti iespējams pateikt, kas cilvēks ir, kamēr viņš/viņa 'guļ', dzīvojot dzīvi pēc standarta modeļa, pēc ilūzijas, kurā jācenšas sasniegt individuālo panākumu virsotnes, baudot dzīvi un vienlaikus neizlecot no bara. Nu, jūs jau zināt: Strādā-Pērc-Mirsti.
Tad nu lūk, šobrīd es veicu eksperimentu, cenšoties kādu šādu cilvēku 'pamodināt'. Paskatīsimies, vai tas vispār ir iespējams un kas tur sanāks. Atceroties Morpheus'a teikto: "But I can only show you the door. You're the one that has to walk through it."
  • varbūt ne pa tēmu bet Peļevinam ir viens stāstiņš, kur (nu kā lai paskaidro) ka cilvēka dzīve ir sapnis ko redz kaut kas kam nav ne ķermeņa, kas nav visumā unkuram nepastāv laiks. Nu tobiš - kamēr cilvēks kā cilvēks ir "pamodies", tas ir šī kaut kā sapnis, bet kad cilvēks "guļ" tad šis kaut kas, kas īr īsts (bet cilvēks nav) ir pamodies un dzīvo savu kaut kādu dzīvīti. Kad cilvēks nomirst kaut-kas beidz sapņot par šo cilvēku un sāk sapņot ar citu.
    • Ā, nu tā ir mazliet cita interpretācija, kurai es varbūt negribētu piekrist, ņemot vērā faktus, kuri man pieejami, taču katrā stāstā jau ir sava daļa patiesības...
Powered by Sviesta Ciba