Pilota memuāri.

Apbrīnojami, kā to var nesaprast... "Necepies! No tā taču nekas nemainās...." LOL, ko?! Kā - nemainās? Mainās, un kā vēl! Pirmkārt, paliek labāk. Tīri fiziski, garīgi un emocionāli. Otrkārt, retais mēdz apšaubīt, ka dauzot, piemēram, boksa maisu, tas tiek darīts vienkārši tāpat, 'aiz neko darīt' vai sporta pēc. Dusmās slānot tādu pelavu blāķi taču reāli var izlādēties. Lūk. Un tieši tāpat ir ar iekšā paturētām dusmām. Tā ir koncentrēta, tīra enerģija - atliek tikai iemācīties to pareizi lietot. Kāpēc es to vispār pieminu? Tāpēc, ka sāk sanākt. Reiz, sen, sen atpakaļ jau radās aizdomas, ka tas ir iespējams (I mean, man vispār ir bīstami stāstīt, ka kaut kas ir neiespējams. Var gadīties tā, kā kādreiz gadīsies ar tumsa_, kad es atradīšu 'vienas podziņas risinājumu'). Vispār tā ir negatīvā spektra enerģija, tāpēc ar to jābūt uzmanīgam. Taču mani novērojumi rāda, ka pareizi izmantota, tā nojauc vai uz brīdi izslēdz komunikatīvās barjeras, līdz zināmam saprāta līmenim aptur baiļu darbību, jūtami paātrina reakcijas laiku un domāšanas ātrumu, ļaujot sistemātiski pieiet notiekošajam un perfekti analizēt pat situācijas, kuras parastos apstākļos radītu lielu stresu un prasītu ļoti ātru un pareizu lēmumu pieņemšanu. Vienīgais, ka tas stāvoklis ir jāķer un jātur ciet, jo, kā zināms, 'uzcepiens', tāpat kā dusmas, ir nestabili un ātri gaistoši/pārejoši stāvokļi, kurus ilgi saglabāt nav iespējams. Bet viens ir skaidrs pilnīgi un galīgi - The Power [of the Dark Side] IS there.