Pilota memuāri.

Pārnācu no šances, pirmais darbs - apraudzīt stādus.

Šoks. Kastītēs izrakātas mazas, apaļas bedrītes. Un turpat kokā ieķērušies spalvu kumšķīši. Vājprāta niknumā nesos pakaļ neradījumam, izrāvu to aiz čupra no migas un stiepu rādīt veikumu, kamēr šī, pieglaudusi ausis, šņāca vienā gabalā... :@ Izpurināju kā lupatu lelli un pēc tam rikošetā lidināju pret gultas matraci, no kuras tā atlēca kā tenisa bumbiņa no korta seguma.

:@ :@ :@ :@

Aizbarikādēju visu, cik nu vien labi pratu. Laime, ka pa rokai ir šādi tādi atgriezumi. Bet kad viņa izlīdīs no savas slēptuves, norausies vēl. Tomāti vismaz veseli.

Labrīt, bļ_!