![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Gribu vēlreiz uzsvērt pēdējo rindkopu:
"Pāris dienu vēlāk, braucot prom Ganas robežas virzienā, ceļš ārā no pilsētas kādus 20 kilometrus iet gar nebeidzamu graustu būdu rindām, pie kurām garlaikojas tūkstošiem acīmredzami nevienam nevajadzīgu cilvēku bez darba un jebkādas nākotnes, kas nemāk ne lasīt, ne rakstīt, nedz arī kādu amatu. Bezcerība. Turklāt šādu bezcerīgo kļūst aizvien vairāk — ik pēc katriem septiņiem gadiem Abidžanas iedzīvotāju skaits dubultojas.
Vēl skumjāku šo bezcerību un nabadzību padara fakts, ka Kotdivuāra reiz bija viens no bagātākajiem un attīstītākajiem reģioniem Āfrikā. Tās nedienu cēlonis ir tas pats, kas daudzviet Āfrikā un pat aiz tās krastiem, — totāla valdības nespēja saimniekot un korupcijas radītajās problēmās tiek vainotas etniskās minoritātes un sliktie rietumu demokrāti."
Lai neviens man neiedrošinās apgalvot, ka 'tāda jau ir cilvēka daba' un ka mēs (visi kopā) nevaram labāk par šo. We can and we will. Eventually!
"Pāris dienu vēlāk, braucot prom Ganas robežas virzienā, ceļš ārā no pilsētas kādus 20 kilometrus iet gar nebeidzamu graustu būdu rindām, pie kurām garlaikojas tūkstošiem acīmredzami nevienam nevajadzīgu cilvēku bez darba un jebkādas nākotnes, kas nemāk ne lasīt, ne rakstīt, nedz arī kādu amatu. Bezcerība. Turklāt šādu bezcerīgo kļūst aizvien vairāk — ik pēc katriem septiņiem gadiem Abidžanas iedzīvotāju skaits dubultojas.
Vēl skumjāku šo bezcerību un nabadzību padara fakts, ka Kotdivuāra reiz bija viens no bagātākajiem un attīstītākajiem reģioniem Āfrikā. Tās nedienu cēlonis ir tas pats, kas daudzviet Āfrikā un pat aiz tās krastiem, — totāla valdības nespēja saimniekot un korupcijas radītajās problēmās tiek vainotas etniskās minoritātes un sliktie rietumu demokrāti."
Lai neviens man neiedrošinās apgalvot, ka 'tāda jau ir cilvēka daba' un ka mēs (visi kopā) nevaram labāk par šo. We can and we will. Eventually!
"Vai cilvēkam, kas grib dot padomu slimniekam, kura dzīvesveids kaitē viņa veselībai, nevajadzētu vispirms ieteikt viņam mainīt dzīvesveidu un tikai tad, kad viņš ir ar mieru paklausīt, dot tālākus norādījumus? Bet, ja slimnieks to nevēlas, es par kārtīgu vīru un īstu ārstu uzlūkotu to, kas atteiktos tādam sniegt padomus. Tā tas arī ir ar valsti [..]."
The point being - mēs varam labāk, un labāk būs, bet vispirms mums nāksies nojaukt veco
līdz pamatiemar visiem pamatiem, lai tā vietā būvētu humānu, izglītotu sabiedrību [kopienu?]. Šo vārdu labākajās nozīmēs.Yes, we sure as hell can. :)
Lai arī formāli Jamusukro skaitās galvaspilsēta, patiesībā tā pat nav īsti pilsēta, bet gan paliels ciems. Vēl ne tik senā pagātnē tas bija tikai mazs ciems, kurā gadījās piedzimt valsts pirmajam un 33 gadus (līdz savai nāvei) vienīgajam prezidentam, kas bija nolēmis savu dzimto vietu ar apmēram 500 iedzīvotājiem iezīmēt kartē, uzceļot tur valsts galvaspilsētu. Kaut kas viņam kārtībā ar galvu acīmredzami nebija. Viņš tur uzcēla pasaulē lielāko katedrāli ar kupolu, kas augstāks par Vatikāna katedrāli. Milzīgajā, marmora klātajā pagalmā var satilpināt teju tik daudz dievlūdzēju, cik visā valstī kristiešu ir kopā.
Arī iekšpusē naudu viņš nebija žēlojis — aprīkojis to ar marmoru, zeltu, milzīgām vitrāžām. Katrai no 7000 sēdvietu ir individuāls gaisa kondicionētājs, kolonnās ieslēpti ātrgaitas lifti uz kupolu un citi moderno tehnoloģiju brīnumi. Tas kopā izmaksājis ne mazāk kā mūsu Dienvidu tilts, un tā uzturēšana, piemēram, nepārtraukta gaisa kondicionēšana, joprojām izmaksājot 1,5 miljonus dolāru gadā. Gidam pajautāju, cik baznīcēnu vidēji ierodas uz svētdienas dievkalpojumu. Ap simtu sanākot. Vispār baznīca pilna ir bijusi tikai divas reizes — kad pāvests to iesvētīja un paša prezidenta bērēs.
Galvaspilsētā, protams, ir jābūt prezidenta pilij! To gan var apskatīt tikai no pāris kilometru attāluma. Maza tā katrā ziņā neliekas. Apkārt pilij ir krokodilu dīķis, kurā es saskaitīju vismaz 50 rāpuļu. Katru dienu pulksten 17 tiem izsniedz gaļu — šovs, kurā noskatās ap desmit vietējo bērnu. Vēl pilsētā ir milzu universitāte bez studentiem un partijas štābs, ko pa gabalu sargā zaldāts ar kalašņikovu. Klāt mūs štābam nelaiž, bet nofotografēties mums par pārsteigumu gan neiebilst. Toties varam doties ekskursijā pa Kongresu namu, kur gids mums ar lepnumu izrāda ādas mēbeļu salonus, konferenču zāles, kas aprīkotas ar tulkošanas iekārtām (acīmredzami nekad vai ļoti maz lietotām, bet tik antīkām, ka es nekad tādas neesmu redzējis), tai skaitā zāli, kurā īpaši ērtos krēslos var ietilpināt pat 4500 cilvēku. Lai arī ēkā atrodas tikai sargs, gids, divi vietējie tūristi ar fotogrāfu un mēs — neizskatās, ka te vispār kādreiz būtu daudz cilvēku —, visās telpās nepārtraukti tiek darbināts gaisa kondicionētājs. Piestājam arī Hotel President — viesnīcas Latvija līdziniekā, kura pēdējā stāvā ir bārs un restorāns Panoramique. Izdzeram kokakolu apmēram par vienu latu un pabaudām apkārtnes skatus no augšas — galvenokārt palmu mežus, kukurūzas laukus un visas lielās galvaspilsētas celtnes, kas izvietotas diezgan atstatus cita no citas.
Pašā pilsētā diez vai ir vairāk iedzīvotāju nekā Talsos, bet visas ielas ir ar sešām joslām un izgaismotas ar vismaz 10 000 ielu lampu. Mašīnu tajās faktiski nav. Bārā ar flīģeli esam vienīgie klienti, bet mūs apkalpot ir gatavi vismaz 15 cilvēki. Visā viesnīcā ar simtiem numuriņu ir apmetušies tikai daži ANO karavīri, kas atbraukuši pāris džipos. Pat visas valdības ministrijas, vēstniecības un pārējās galvaspilsētai piemītošās iestādes joprojām atrodas Abidžanā.
Tā teikt - ir, ko jaukt nost.