Pilota memuāri.

Gribu vēlreiz uzsvērt pēdējo rindkopu:

"Pāris dienu vēlāk, braucot prom Ganas robežas virzienā, ceļš ārā no pilsētas kādus 20 kilometrus iet gar nebeidzamu graustu būdu rindām, pie kurām garlaikojas tūkstošiem acīmredzami nevienam nevajadzīgu cilvēku bez darba un jebkādas nākotnes, kas nemāk ne lasīt, ne rakstīt, nedz arī kādu amatu. Bezcerība. Turklāt šādu bezcerīgo kļūst aizvien vairāk — ik pēc katriem septiņiem gadiem Abidžanas iedzīvotāju skaits dubultojas.

Vēl skumjāku šo bezcerību un nabadzību padara fakts, ka Kotdivuāra reiz bija viens no bagātākajiem un attīstītākajiem reģioniem Āfrikā. Tās nedienu cēlonis ir tas pats, kas daudzviet Āfrikā un pat aiz tās krastiem, — totāla valdības nespēja saimniekot un korupcijas radītajās problēmās tiek vainotas etniskās minoritātes un sliktie rietumu demokrāti."

Lai neviens man neiedrošinās apgalvot, ka 'tāda jau ir cilvēka daba' un ka mēs (visi kopā) nevaram labāk par šo. We can and we will. Eventually!