Pilota memuāri.

Lai gan pēdējā laikā es te rakstu par visu ko, maldīgi būtu domāt, ka tas arī ir viss, kas notiek. Patiesībā apkārt ir vadu un mēraparātu jūra, un eksperimenti notiek nemitīgi. Ir izmēģinātas vairākas rezonatora versijas - vertikālas, horizontālas, dažādas spoles, frekvences, topoloģijas. Un tik un tā kaut kas ir palaists garām!! Kaut kas absolūti svarīgs un fundamentāls, bez kā nekas nesanāks! DAMN!!

Un padoties man, bļe, nenāk ne prātā. NEKAD.

Būtu ārkārtīgi interesanti pabildēt cilvēku auras pārpildītā vilciena vagonā. Saspiestas, deformētas un nedabīgas.

Kā to vispār var nesajust. Kā var nesajust to, ka kāds svešs atrodas tavā biolaukā. Paiet vismaz 5-10 minūtes, līdz tā sajūta pāriet. Līdz lauks izliecas, pielāgojas un ieņem stāvokli, kurā tas ir noslēdzies ap tevi (apmēram kā pastāvīgā magnēta lauki). Kamēr tas nav noticis, ir tāda 'uzplēsta', 'vaļēja' sajūta. Nepatīkama. Nekomfortabla.