Pilota memuāri.

Vienkārši SPOŽA P. Džozefa lekcija ilustrējot, kā patiesībā funkcionē pašreizējais sabiedrības modelis. Ar visām atsaucēm uz informācijas avotiem un smukiem grafikiem.
Stāsts par to, kā sabiedrības stuktūra, kas nemitīgi vērsta uz konkurenci, nevielīdzību un galēju individuālismu, pamazām degradē tās dalībniekus - cilvēkus. Kā šī teorija, kas ilgtermiņā sola izaugsmi, inovācijas un labklājību, patiesībā tikai vairo nevienlīdzību, dažādas garīga rakstura problēmas un antisociālu uzvedību un kā tas atspoguļojoties uz sabiedrību, rada lejupejošu spirāli.

BRILLIANT!!!! Tas ir vienkārši... izspārdoši... prātam neaptverami.. un tajā pašā laikā - elementāri loģiski. Mēs tomēr esam kolektīvas būtnes.

Links: http://www.ustream.tv/recorded/5420107

Cepuri nost Pītera un visu to autoru priekšā, uz kuriem viņš izdara atsauces. ...PēeSCē..

[Atrasts pie (c) engine]

"Notice this - that to be an authority today in the academic world depends on documentation. It's not enough to say as i'm saying to you - you must put it in your footnotes. And the more the footnotes, the more the authority, obviously. So our disertations turn to be books about books about books about books... and our libraries multiply by mythosis. So when somebody speaks as an authority that means - speaks as the author. That's all it means. It's a statement for which you are the author and therefore for which you asume responsibility. That is the speak with authority. And to be original is likewise not to be freaky, but to speak from the origin.
Wake up everybody and find out who you are."

Kad savulaik pašam bija jāgatavojas braukšanas eksāmenam, tur viss bija skaidrs. Tūlīt aiz pieturas, kurai garāmbraucot ar labās puses riteņiem trāpīju peļķē, tā viegli apšļakstot transportu gaidošos pasažierus, instruktors nevilcinājās ne mirkli: "Tā, viss. Stājamies malā. 10 punkti. Eksāmens beidzies."

Uz Rīgas Satiksmes trolejbusu vadītājiem tas, protams, neattiecas. Viņi tevi var nošļākt līdz padusēm ar sāls un dubļu dušu, un neko par to nesaņemt. Brīnums, kā tiesības dabūjuši - ja ceļa platums (pie kura, starp citu, ir vainīgs nekas cits, kā vien tā pati diskutablā Ziema un ceļa tīrītāju bezdarbība) neļauj veikt apsteigšanas/apdzīšanas manevru, tad ieturi distanci un klusē, nevis spraucies garām.

Atzīšos, ka tādos gadījumos arī manī pamostas diezgan agresīvs tēviņš. Tāds no kreisās puses pamērcēts, momentā nometos ar baiku priekšā pieturā stāvošajam vainīgajam trollim un liku manīt pie stūres sēdošajam jefiņam (kas, man par pārsteigumu, izrādījās vecis!!!), ka tā tā lieta neies cauri. Žēl, ka dusmas ātri pāriet - būtu varējis tajā šaurajā ceļa joslā, kas pēc vakarnakts sniega palikusi, arī mazlietiņ ilgāk pabloķēt trolejbusu satiksmi.

Tā, ka sakiet ko gribat:

a) Sievietes tiešām brauc ja ne labāk, tad vismaz korektāk un pieklājīgāk noteikti. Tobiš, Nor-mā-lāk.

b) Interesanti, kā šādi apstākļi iederas definīcijā 'izbaudi ziemu'? Vienīgais, ko es izbaudīju, bija paša izgājiens. Nākamreiz, iespējams, jāizprovocē uz atklātāku konfrontāciju.

P.S. I'm NOT a [W-word here], although I prefer peaceful solutions to conflict situations. But DON'T f*cking test me!

Ja sanāk nejauši uzgrūsties TV kastei tā, ka podziņa 'power' nospiežas pati no sevis, tad cilvēks, kura nervu sistēma jau adaptējusies dzīvei ārpus nemitīgā masu mediju dezinformācijas rupora var itin viegli sajukt prātā. Pusstundu tevi gruzī. Vienkārši gruzī un gruzī. Stāsta, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Un tā katru vakaru, līdz tas kļuvis par rituālu rūdītiem mazohistiem, kuriem šķiet, ka tā ir īstenā dzīves realitāte. Pilnai laimei derētu vien pieblist, ka absolūtais vairums slimību ir no nerviem, stresa un bailēm...

Un penši šito skatās diendienā, pie reizes vēl jautrībai iegriežot Tomsona raidījumu vienos pēcpusdienā, vai Streipa "Aktuālo tematu". Sīkstums.

/Dekoderi diez vai vērts pirkt. Labāk nopirkt ZZ mobilo internetu.