Pilota memuāri.

The ULTIMATE Bradājumu vieta!

The ULTIMATE Bradājumu vieta!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vot tā. [Slinkošanai] ir rezultāts!!!! Proti, stāsts par Pripeti (Prypiat), kas atrodams šeit. Katra bradātāja sapnis!!! Tā vis nav viena pamesta kūts vai rūpnīca, tā ir leģendārā Černobiļas reaktora piepilsēta. Bet interesantākais ir fakts, ka, lai arī apdzīvojama šī vieta nebūs tuvākos n-simtus gadu (detaļās neiedziļināšos), ceļi ir relatīvi tīri. Radioaktīvos putekļus lieti sen kā saskalojuši augsnē un, turoties uz betona un asfalta takām, ceļot ir puslīdz droši, kā izrādās (tas man bija pārsteigums). Geigera skaitītājs gan tomēr ir noderīga mantiņa - 5 rentgeni stundā ir nāvējoša deva cilvēkveidīgajam.

Bet katrā ziņā - tur kādreiz vajadzētu nokļūt. Ghost town.
  • Jā, es nezinu, kāpēc, bet man arī uz turieni gribētos aizbraukt. Paskatīties uz "iekonservētu" laiku I guess.

    Par to, ka uz asfalta ir +/- droši, es arī nezināju.
    • Nu, patiesībā 'average' pilsonis nezina arī to, ka akmens radioaktivitātes starojums ir 20 mikrorentgeni stundā - pilnīgs nekas, bet tomēr ir. 20x10^-6 rentgeni.
      Uz šo objektu tiešām būtu vērts taisīt kolektīvu ekskursiju. Iespaidam jābūt grandiozam.
      • varbūt uz turieni jāaizbrauc pēc kādiem gadiem 10 - 15, kad man vai nu bērni būs jau piedzimuši, vai arī es šo domu būšu atmetusi. :D tomēr drošāk, nekā likt nevainīgām dzīvībām staigāt ar trim kājām, piemēram. :D
        • Principā - nē. Tā radiācija ir baigais bubulis, ar ko visus baida, jo reti kurais patiesībā zina, kas tā īsti ir. Jā, tas ir nāvējoši, jā tas var radīt ģenētiskās mutācijas, bet patiesībā mikonetgenu/milirentgenu devas - tā ir pieļaujamā norma. Tad jau sauļošanās pavasara saulītē ir bīstamāka. Drīzāk obligātākas prasības ir braukt grupā (vēlams - palielā), līdzi vismaz vienu satelīttelefonu (!!), elektroniskos geigera skaitītājus katram. Un mazlietiņ drosmes.

          Bet, tā kā man izsenis ir bijis īsais smadzenēs uz lietām, kas citus baida (jo mani tad tās parasti nebaida), tad - ko tur daudz.

          Drīzāk ir citas problēmas - droša nokļūšana turp ar privāto transportu, vīzu sagādāšana (kā mērķi norādot ko - Černobiļu? LOL), u.c. Tur vajag bariņu cilvēku ar iekšām... No otras puses - tas ir 1000x-2000x krutāk, kā braukt uz Alpiem slēpot. Šito katrs nevar.
          • piekrītu.
            un gribu.
            ļoti.
          • Bļin, nu riktīgi sakārdināji tagad! Kā lai es tagad eju gulēt - ar domām par ceļojumiem uz Černobiļu?!
            ______________
            Manā galvā mostas atsauces uz 'Generation X' un Daga ceļojumu uz Nevadas tuksnesi, kur reiz izmēģinājumu kārtā tika nomesta atombumba [un smiltis, kas no karstuma pārvērtušās mazās, zaļās trinitīta(?) lodītēs]. Vot, tas arī ir kruta! ;]
            • Ahh. Tas ir kārdinoši. Tas ir kas tāds, ar ko pēc tam tiešām var lielīties citiem. Tas nav izlēkt ar gumiju no gaisa tramvajiņa vai ar izpletni no lidmašīnas. Tas ir vēl niknāk. Cik ir lasītas atsauksmes no tiem, kas tur bijuši, visbiedējošākais ir absolūtais kapa klusums, stāvot pilsētas vidū. Vienam turp braucot, var uznākt ŠĪZĪGAIS!! Nopietni. Tur pa pilsētu var pastaigāties savvaļas zvēri - vilki, lāči, stirnas.. Tas ir otrs iemesls, kāpēc viens nekādi nedrīkst turp doties.

              Skati ir patiesi apokaliptiski - viesnīcas numuri, kuros aug zāle un bērzi.. un mājas - tādas kā Tavējā un citas Hruščovkas/Panelenes - tikpat neskartas ar vaļā durvīm, logiem ar visām rūtīm. Vilinājums tajās doties iekšā esot milzīgs (lai gan to nedrīkst darīt, jo radioaktīvo putekļu koncentrācija tur var būt tik augsta, ka pa taisno uz slimnīcu labākajā gadījumā)... Ielas ar luksoforiem, laternu stabiem, reklāmām, kas.... slavē Ļeņinu... ĪSTA laika mašīna.

              Ok, es zinu - man šito nevajadzēja teikt, tagad toč neaizmigsi.
              • Aizmigšu, šīs vīzijas ir savādā vaidā nomierinošas. Jo tajās vairs nav cilvēku. Tajās vairs nekas nevar saiet dēlī, jo viss jau ir sagājis dēlī. Un es līdz šim par to nebiju domājusi, bet tagad sanāk, ka man ir jau divi svētceļojumi padomā. Otrs ir milzīgs road trip cauri Ziemeļamerikas tuksnešiem. Plašums un - tāpat kā Černobiļā - neviena cilvēka, tikai daba, kas spītīgi piesaka savas tiesības būt un valdīt.
                Ak, un vēl Hirosima. Kas var būt vēl spēcīgāk, kā aizbraukt un paskatītes acīs cilvēces aprobežotībai un bezspēcībai? Man kaut kādā apokaliptiskā veidā pat patīk, ka ir šādas situācijas vēsturē, kas sadod pa pakaļu cilvēces iedomībai. Tā pa skarbo.
                • Nu, tici man - tur efekts NEKĀDI nebūs nomierinošs. Drīzāk biedējošs. Ja runājam par Černobiļu, protams.

                  Bet mācība no tā, manuprāt, ir viena - 'ja tu nezini, ar ko spēlējies, tad labāk spēlējies uzmanīgi'. Maigi izsakoties.
  • esmu lasījusi par Pripeti, pirms vēl sākās apsēstība ar bradājumiem.
    ļoti labprāt aizdotos uz turieni, bet... nu jā. ir viens bet, kura patiesībā nav, bet kurš izraisa nākamos bet.
Powered by Sviesta Ciba