Pilota memuāri.

Visas īstās šaizes sākas galvā. Vispirms ar to, ka netici, ka pats esi vērtība, tālāk seko klusa pārliecība, ka [līdz ar to] tavā īpašumā esošie priekšmeti arī ir bez vērtības, un galā pārliecinoši esi radījis [sev] pārliecību, ka kurš gan šito štruntu [kas tev ir], vispār pirks. Un katru reizi dzīve aplauž uz labo pusi un realitāte izrādās stipri savādāka.

Pārdevu gan vīna balonus, kaut neticēju.
Pārdevu arī boileri, kaut neticēju.
Pēc ķīna šortšiftera, ko tikpat ātri noņēmu BMW, cik uzliku, cilvēki stāvēja rindā, kaut arī krievs pirmais pasteidzās ielikt bildīti, kur kāds tādu tirgo par piečuku. Kaut kas ar tiem krieviem nav. Ka tikai iepist kapeiku un pie reizes vēl sašķobīt kāda pārliecību. Tas, protams, ja otrs šķobās. Un tā mēs noslēdzam apli ar nonākšanu atpakaļ pie galvas - ne jau kāds sašķoba tavu pārliecību. Tu šķobi to pats, visai absurdā, uz pagātnes pieredzi balstītā veidā izsecinot, ka, ja kāds kaut ko pārdod lētāk un uz to ir jāgaida mēnesi, nevis necik, tad tam nav nozīmes un vienmēr paliksi zaudētājos. Un tas tā nav. Zaudētājos var palikt vienīgi tad, ja nepieceļas no krēsla un nepakustina savu pēcpusi ne par milimetru. Tad gan.

/Music: Need for Speed IV Soundtrack - Callista