Par šo faktu mēs esam runājuši gan ar Sīku, gan nu jau ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morphine arī.
Proti, reiz es teicu, ka mans/mūsu ceļš nekad nebūs tāds, kā citiem. Sajūtās tas nozīmē 'atpalikt', savās vēlmēs un vajadzībās mūžīgi netrāpīt vajadzīgajā dekādē, attiecībā pret apkārtējiem.
Bet to nevar piedzīt, turbotempā apgūt un izskriet cauri, vai pārlekt. Jā, diemžēl arī pārlekt posmiem nevar, kas vistrakākais. Brīdī, kad mēs kādudien piecelisimies no soliņa, izpīpēsim pēdējo cigareti, paspiedīsim viens otram roku, izkvēpinājuši no prātiem atmiņas par alkoholismu, ēšanas atkarībām, trauksmes stāvokļiem, 'nemācēšanu dzīvot' un mūžīgo netrāpīšanos ceļam pa vidu (un grāvjos vienā vai otrā pusē), un teiksim: - nu, vsjo! GATAVS! \m/ I'm done! Pēdējais laiks BALLĒT! - tiem citiem sen jau būs bezmaz pa otram bērnam, pa kādai šķirtai laulībai, karjerai un visiem tiem pekstiņiem, kuru dēļ dzīt īstos pekstiņus vairs vienkārši nebūs iespējams!
Skat, skat - nu jau lielajā Šmucspainaviešu oktobra salidojumā viens otrs nevar ierasties ģimenes pieauguma dēļ un whatnot.
Secinājums tapa viens - diemžēl (vai par laimi), vieniem un otriem NEKAD nebūs pa ceļam, nekad nav bijis. Vienīgie, ar kuriem laiks un ceļa maršruti sakritīs pa lielam būs tieši tādi paši 'mēs'.
Kaut kā tā.
Varbūt laiks to sākt apzināties.
morphine arī. Proti, reiz es teicu, ka mans/mūsu ceļš nekad nebūs tāds, kā citiem. Sajūtās tas nozīmē 'atpalikt', savās vēlmēs un vajadzībās mūžīgi netrāpīt vajadzīgajā dekādē, attiecībā pret apkārtējiem.
Bet to nevar piedzīt, turbotempā apgūt un izskriet cauri, vai pārlekt. Jā, diemžēl arī pārlekt posmiem nevar, kas vistrakākais. Brīdī, kad mēs kādudien piecelisimies no soliņa, izpīpēsim pēdējo cigareti, paspiedīsim viens otram roku, izkvēpinājuši no prātiem atmiņas par alkoholismu, ēšanas atkarībām, trauksmes stāvokļiem, 'nemācēšanu dzīvot' un mūžīgo netrāpīšanos ceļam pa vidu (un grāvjos vienā vai otrā pusē), un teiksim: - nu, vsjo! GATAVS! \m/ I'm done! Pēdējais laiks BALLĒT! - tiem citiem sen jau būs bezmaz pa otram bērnam, pa kādai šķirtai laulībai, karjerai un visiem tiem pekstiņiem, kuru dēļ dzīt īstos pekstiņus vairs vienkārši nebūs iespējams!
Skat, skat - nu jau lielajā Šmucspainaviešu oktobra salidojumā viens otrs nevar ierasties ģimenes pieauguma dēļ un whatnot.
Secinājums tapa viens - diemžēl (vai par laimi), vieniem un otriem NEKAD nebūs pa ceļam, nekad nav bijis. Vienīgie, ar kuriem laiks un ceļa maršruti sakritīs pa lielam būs tieši tādi paši 'mēs'.
Kaut kā tā.
Varbūt laiks to sākt apzināties.
yo!
Nekontaktēju ar "pareizajiem", nesanāk pat nejauši krustoties.
Man liekas, ka "lielais - sevis atrašanas/nojaukšanas" ceļš ar "mazo - zemes" gluži nesakrīt. Sev nestādu par obligātu mērķi apsievoties un apbērnoties. Drīzāk obligāts mērķis ir turpināt iepazīt "sevi".
Priecājos, ka nu jau vairākus gadus neviens nemāca kā dzīvot.
\M/
Tad Tu JAU dari to, ko es tikai sāku aptvert kā absolūtu, nesalaužamu pamatpienākumu pret sevi.
/handshake