Pilota memuāri.

Bet nopietni.

Kā bērnību un jaunību pavadījušam rajonā, kas apdziedāts pat kā daļa Rīgas, man līdz šim nebija ienācis prātā, kā īsti notiek tā 'sabiedrības noslāņošanās' un par ko Ozols pirms miljons gadiem puspliks, ar suni un purniem fōnā vervelēja..

Ar katru solīti augšup pa labklājības kāpnēm nākas secināt, ka tie pakāpieni iekārtoti tā, ka tieši pirmie ir visgrūtākie, citiem vārdiem sakot, tālāk ir vieglāk. Stāstiņš par manu nīsto Rīgas Satiksmi ir daļa no visa. Sanāk, ka, ja ienākumu dēļ nespēj atļauties auto, vai neesi pensis, tevi brīvprātīgi obligātā piespiedu kārtā aplaupa RS. Līdzīga situācija ir ar Rīgas Siltumu, kas barojas no sviedriem un darbaļaužu asinīm, tas ir, veco laiku ēku siltumapkures sistēmas veidotas kā viens kopīgs kontūrs, no tā īsti nedz var, nedz ļaut atslēgties. Nevari izvēlēties alternatīvu apkures veidu vai siltuma piegādātāju kauč.

Tobiš sanāk, ka, jo mazāki tavi ienākumi, jo bezcerīgāka starta pozīcija, vairāk ienākumu tiek iztērēts vienkārši izdzīvošanas nodrošināšanai, un tā jau proporcionāli nelielo 'labumu' noslauc citi. Vāveres ritenis. Bemheni, apsaimniekotāji un pārējie tūtiņdreijātāji.