Garšas kārpiņām pofig.
Man ir garšas atrofija. Simt gadus neesmu ēdis picu, tostermaizītes un vispār man nekas vairs negaršo, vai drīzāk - nav garšas baudas. Ēst vienkārši tāpat. Lai būtu paēsts. Nezinu. Viss iet sviestā.
Upd: Bet varbūt man vienkārši sprūst kaklā tas siera gabals par 6Ls/kg.
Upd: Bet varbūt man vienkārši sprūst kaklā tas siera gabals par 6Ls/kg.
es šausminājos par šo:
"un vispār man nekas vairs negaršo, vai drīzāk - nav garšas baudas. "
tā jau pazūd dzīves bauda :P
Neko neesmu teicis par dzīves baudu. Tādas nav.
dzīves baudas nav? nebiju nekad dzirdējusi šādu apgalvojumu. piem,silta duša pēc garas pastaigas lietainā,vēsā dienā,kad nosalušas kājas - kas tas ir? parasta iegribu apmierināšana?
Ilustrēšu. Nav baudas braukt ar auto, ja zini, ka nākamajā krustā kāds nervozais var ielikt pakaļā. Nav baudas ēst, ja siers maksā to, ko tas maksā. Un tā tālāk, un tā līdz bezgalībai. Un principā - ar ko tad cilvēki nodarbojas, ja ne ar savu iegribu apmierināšanu, saucot to par baudu...?
Budists bauda dzīvi daudz augstākā līmenī - caur sevi pašu, caur izzināšanu un mieru, nesatraucoties par lietām, kas mums, parastajiem, šķiet svarīgas.
Redzi atšķirību? Tā ir bauda.
paldies!