Pilota memuāri.

"Latviešu literatūras marginālā paradigma pirmo reizi izlaužas brīvības kontekstā, mēģinot izkļūt no absolūtā purva situācijas, sublimējoties šodienas nespējā paraudzīties uz dzīves modeli paradigmatiski un margināli vienlaikus, kas dotu pareizo impulsu lielās mākslas virzienā, ļaujot mūsu pestkomunisma laikmeta literatūrai savienoties ar pasaules vārda mākslas diskursa fenomenu, radot ilgstošu un paliekošu pēcgaršu, kura var pastāvēt gan piecas minūtes, gan divdesmit piecus gadus, kas jau uzskatāms par pestkomunistiskās literatūras mazspējas pārvarējumu viszemākajā tropālajā punktā trešā gadu tūkstoša iesākumā."

(c) Alberts Bels, "Vientulība masu sarīkojumos".