Pilota memuāri.

almighty_j

6.2.14 17:00

Tak sitmannost, IR magnētiem sava fundamentālā rezonanses frekvence, atbilstoši tai arī (stāv)viļņa garums, kas, savukārt, nosaka to, kāds FIZISKI ir tas attālums, kurā magnēti sāks pievilkties / atgrūsties. Čalim ir taisnība.
Tāpat šīs frekvences ir atkarīgas no materiāla un batch'a, kas ir tāpat, kā ar LEDiem - skaitās, piemēram, warm white spektrs, bet precīzā krāsas temperatūra (viļņa garums) maķenīt mainās no partijas uz partiju. Nomainīšu radiatoru un rīt notestēšu visus pārējos magnētus, kas pie rokas.

We'll see.

• Mūzika: Ilya Soloviev - Mercury
• Tags:
  science

• 12 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• almighty_j

  6.2.14 20:22

  

  Šajā gadījumā ne baltajai, tā, ja nemaldos, bija zilā caur fosforiscējošu slāni. Tātad, zilajai gaismai. :) Maķenīt mainās nanometri.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • nulle

    6.2.14 20:32

    OK, skaidrs. (Es iebilstu pret "krāsu temperatūru" monohromatiskai gaismai (ar vienu viļņa garumu), nonsenss -- ja vēlāk fosfors vai kas, konvertē plašā spektrā, tad OK.)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • almighty_j

      6.2.14 20:41

      

      mans piemērs varbūt bija neveiksmīgs no paša sākuma, proti, domāts tika vairāk tā, ka, teiksim, sarkanā gaisma arī, mainoties nanometriem (frekvencei) ir vai nu maķenīt uz vienu vai otru pusi. Nedaudz.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais