November 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Posted on 2011.10.14 at 12:53

Comments:


University of Awesomeness
[info]kini at 2011-10-14 15:42 (Link)
nu, to, ar dzīves jēgas izprašanas grūtībām apveltīto :D kuriem it kā viss būtu, bet iekšā kkas nedaudz salūzis. reizēm saucu par 'zudušajiem'. bet es jau nezinu, varbūt nemaz tur neesi.
hm, jā, laikam tiešām bērns tev būtu labākais :D jo to ir jāmīl, lai vai kas, bez variantiem. bet tā konstrukcija ar cālīša atrašanu man ne īpaši, jo sākumā būtu labi arī divi viens otru mīloši vecāki, no kuriem tas bērns var mācīties un augt.
bet principā neko citu jau tu nevari, kā vai nu visu mainīt, saliekot tos visus a, b, c, vai arī turpināt kā tagad, neiespringstot un pieņemot, ka kādā brīdī kkas parādīsies un atliks tikai ļauties. jo, cik no sevis novērots, uz kaut ko ļoti iespringstot un meklējot, īpaši nekas neveicas, jo pārāk ieciklējas uz meklējamo, bet ar spēku nekas labs nenāk.
/ tā iedomājos, man šajā jautājumā labi palīdz suns. viņa dēļ var skriet un iet, un viņu mīlēt ir ļoti viegli./
alcoholic
[info]alcoholic at 2011-10-14 15:48 (Link)
pareizā kaste. ieteikumi?

protams, ka viss, ko minēju ir resna kaka, bet kautkas tak jādara, jebšu nē?
University of Awesomeness
[info]kini at 2011-10-14 15:58 (Link)
es pagaidām esmu tikusi tikai līdz šādu eksemplāru identificēšanai un novērošanai :D un pagaidām īsti nav redzēts, kā kādam būtu izdevies to 'salūzumu' labot, tāpēc dzīvē pārbaudīti ieteikumi īsti nav, bet visus pārējos vari izmēģināt pats. bet principā nekur tālāk par sevi pašu netiksi, jo galu galā arī visus ārējos apstākļus ietekmēsi. vai arī tiem ir jābūt tik spēcīgiem, ka nekas cits neatliek, kā 'sadzīt' un mainīties, tam vislabāk var palīdzēt nāves tuvums, bet nu tas jau ir pārāk skarbi. un nav arī garantijas, jo dzīves jēgas neredzēšana ir ne visai tālu no pozitīvām domām par tās beigšanu. ja kādreiz kas galvā iešausies, pateikšu :D
alcoholic
[info]alcoholic at 2011-10-14 16:04 (Link)
strupceļš ir radošs.

man sevi jāiedzen strupceļā.

bet tikai nelaime tāda, ka tālāk vairs nav kur un veselais saprāts vienmēr sabremzē lietas (gluži kā tāds iekšējs ABS) un es slīdu līdz ar dzīvi kā tāda veca, apsūnojusi bute..

ar nostaļģiju atceros tos laikus, kad viss bija vienalga...
Previous Entry  Next Entry