Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

šodien, atceļā no darba, klausījos to, ko klausos šobrīd un iedomājos, ka ir tik nelabi vairs nebraukt ar autobusu, jo tā es vairs nesatieku cilvēkus (nu tos īstos, tos kas brauc autobusos un viņi ir forši, jebvai neforši, bet īsti, jo visi pārējie slēpjas bleķos - nopērk sev smuku mašīnu (es neskaitos, jo nopirku nesmuku) un tad jūtas cool, kaut neko nesajēdz ko ar to dārgumu tagad jādara - 250zs! cool! .. un tā mauka velkas pa priekšu uz 80km/h.. 80 km/h zonā... pisec, nu būtu tak sev sadabūjusi to, kas ātrāk neiet!! un nebūtu tik daudz jāmaksā nodokļos un nebūtu jābojā citiem garastāvoklis, jo redz ir kāds, kas tādu grib, bet nevar atļauties, bet ja varētu, tad būtu trīsreiz apdzinis to spalvaino peteni pirms viņa paspēj nopirsties).

un tad es domāju, ka esmu nenormāls cibas adikts, jo viss ko man gribējās tobrīd bija pārvilkties pie kompja, ielēgt mūziku pa visu māju, ieliet sev glāzē labu vīnu un salasīt ko esat saklabinājuši pēdējo 24h laikā...

un tad man ienāca prātā, ka man gribētos, lai mēs visi dzīvotu vienā tādā foršā pilsētā - pie jūras, kurā ir bākuguns un milzīgas klintis un nemitīgi spīd saule un alkoholveikali strādā 24h/7 un viss gandrīz neko nemaksā, tādēļ varam strādāt tikai 15 stundas nedēļā, bet pārējo laiku pavadam rakstot, domājot, gleznojot, well - sev!

Klabpilsēta™ rulz(ētu, ja būtu)!