ai ko tu vari dirst, tu dzer nonstopā kādus pāris mēnešus? no tā nevienam ar ādu vai ko citu vēl nekas nav noticis. tu paskaties, kas būs pēc 10 tādiem gadiem.
un vispār izskatam svarīgi ir stresa neesamība, nevis nedzeršana.
lielākoties mūsdienu pasaulē to izraisa mazvērtības komplekss, ko rada neierobežotās komunikāciju iespējas un "dream citizen" faktors. mēs vairs nespējam atšķirt realitāti no sapņiem - iebarotajiem sapņiem. biljonu industrija, kas nekad nepārstās darboties... well, maybe tad, kad nāve mūs skars.
mani neinteresē kļūt par dream citizen, mani interesē mācēt izdarīt elementāras lietas, kuras prot puspasaule, bet es ne. iemācīties spēlēt klavieres un neburkšķēt uz līdzpilsoņiem, piemēram.
klavieres nav svarīgi, bet neburkšķam tad, kad izprotam katra atsevišķa indivīda rīcību, kas izraisīta loģisku notikumu sakritību ķēdes ietekmē, kas var būt veidojusies vairāku minūšu, līdz vairāku gadu, laikā...
svarīgi nav izprast. svarīgi ir pieņemt. ja pieņem, tad ir viegli iemīlēt. un otrādāk.
vienkārši vīriešiem, atšķirībā no sievietēm, ļoti ilgi neparādās nekādas vītuma pazīmes. toties pēc tam, kad parādās, progresē daaaaudz straujāk kā dāmām. mans tēvs, piemēram, no tumšmataina jaunēkļa pārvērtās par sirmu opi pāris gadu laikā.
nēnu protams, mūsģimenē vīriešiem veicas ar gēniem, brālis savos 30+ arī pavisam svaigiņš izskatās :) vienkārši, kad tas svaigums sabrūk, tad sabrūk ātri un nesaudzīgi.