lielākoties mūsdienu pasaulē to izraisa mazvērtības komplekss, ko rada neierobežotās komunikāciju iespējas un "dream citizen" faktors. mēs vairs nespējam atšķirt realitāti no sapņiem - iebarotajiem sapņiem. biljonu industrija, kas nekad nepārstās darboties... well, maybe tad, kad nāve mūs skars.
mani neinteresē kļūt par dream citizen, mani interesē mācēt izdarīt elementāras lietas, kuras prot puspasaule, bet es ne. iemācīties spēlēt klavieres un neburkšķēt uz līdzpilsoņiem, piemēram.
klavieres nav svarīgi, bet neburkšķam tad, kad izprotam katra atsevišķa indivīda rīcību, kas izraisīta loģisku notikumu sakritību ķēdes ietekmē, kas var būt veidojusies vairāku minūšu, līdz vairāku gadu, laikā...
svarīgi nav izprast. svarīgi ir pieņemt. ja pieņem, tad ir viegli iemīlēt. un otrādāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nevienu. pat sevi ne.
un tur arī sākums kuņģu čūlai un Co.
iemācīties spēlēt klavieres un neburkšķēt uz līdzpilsoņiem, piemēram.
svarīgi nav izprast.
svarīgi ir pieņemt.
ja pieņem, tad ir viegli iemīlēt.
un otrādāk.