|
Pēdējā laikā veselība sāk streikot. Droši vien uz nervu pamata. Man ir viena nedēļa, lai uzrakstītu 4 eksāmenus un bakalaura teoriju. That's great! Laikam jau nav ko brīnīties, ka ik pa laikam visas maliņas pēc kārtas sāp. Tik žēl, ka mani mīļie un tuvie cieš, jo esmu galīgi nekāda šai laikā... :/
|
|
Kursa biedram nopirkta foto kamera, kas ir kādas trīs reizes krutāka kā manējā. Puika nevar ciest, ja viņu fotogrāfē, pats nekad nav fotogrāfējis ar manu, krietni vienkāršāku spoguļkameru. Zinu, ka viņai mammai naudas ir pietiekoši, bet nu tomēr - sirds atkal jau apskrējās, jo man tas tika pateikts - viņam nopirka fotoaparātu! Nespēju pieņemt, ka cilvēki tērē vairākus simtus, lai nopirktu ūber krutu fotoaparātu, lai gan līdz šim nav fotogrāfējuši un turpmāk visticamāk taisīs vien ballīšu bildes un ar automātisko režīmu. Jā, es, muļķe atkal cepos par sīkumiem, bet šie stulbie sīkumi veido manu dzīvi un es kļūstu viegli aizkaitināma, kad kārtējo reizi kāds kaut vai netiešā veidā man pabāž zem deguna - re, tu gribi nieka objektīvu, lai vari nopelnīt kabatas naudu taisot fotosesijas? A man mamma nopirka profesionālu aprīkojumu!!! :P
|
|
Apbērējām omīti. Sirreāla sajūta. Jo tur, tai aukstajā kapličā, koka zārkā gulēja pavisam svešs cilvēks. Sajūta, ka bijām kādam radam uz bērēm un visa ģimene brauca, tikai omi atstājām Rīgā. Atbraucām mājās un omīte mūs sagaidīs kā parasti - ar siltām vakariņām un lai vai cik slikti ar pašsajūtu, tomēr galds vai lūzīs no mielastiem. Tomēr nē... Tagad mana omīte atdusas tik traki tālu... Visas asaras vēl nav izraudātas...
Opis bērēs mamma stāstīja, ka ome jau sagatavojusi gan mazbērniem ziemassvētku dāvanas, gan manu kāzu dāvana jau nolikta. Par to iedomājoties vien asaras sakāpj acīs... Mana ome tik ļoti gaidīja manas kāzas... Un viņai bija tik milzīgs prieks, kad viņa iepazinās ar manu draugu šajos ziemassvētkos...
|
|
Mēģinu sasparoties bakalaura darbam. Ir jau veseli 3teikumi gatavi!
Bet vispār baigā dusma - citi muļķi var dabūt kkādu darbu, pa tādu, kur jāsēž pie datora un reāli spēlītes var izspēlēties, turklāt, saņem par to 500Ls mēnesī, kamēr es kā vēl lielāks muļķis vispār nevaru neko pieklājīgu atrast. Vai nu rokas līkas vai kas. Bet tas šausmīgi nepatīk. Un patiesībā, neprasu jau neko daudz, protu rīkoties ar printeri, zinu, ka ir tāds fakss un māku pacelt telefonu. Kāpēc gan nevarētu atrast darbiņu kā sekretārei? Nu kāpēc? ;((
Tik ļoti apnicis būt tik ļoti atkarīgai no naudas.
Eh, ņemšu, atmetīšu universitātei ar roku, lai bakalauru kāds pabeidz manā vietā. Un iešu šūt lellītēm kleitas. Pilna pasaule ar lellēm, gan darbu atradīšu...
|
| par... | 10. Mar 2011 @ 17:37 |
|---|
|
...daudz. Visa kā. Mana ome no tēta puses un tēta brāļa sievas tēvs slikti jūtas. Abi divi galīgi guļoši. Mamma katru dienu pastāsta, kā omei iet. Šorīt saņēmām ziņu, ka krustmātes tētis pagājušajā naktī nomiris. Man bail, ka nomirs arī ome. :/
Aizvakar atgādināju draugam, ka ja viņš neliksies ne zinis par skolu, tad nebūs labi. Vakar atgādināju, ka viņam šodien lekcija.Pusdienlaikā braucot pie zobārsta, izrādījās, ka viņš nav bijis skolā. Un man panesās dusmas. Man no zobārstiem ir traki bail, bet par laimi, caurumu nebija. Toties viņa pētīja manus zobus un brīnījās. Runājām par manu sakodienu, kas fiziski netraucē, bet vizuāli nav gluži Holivudas smaids. Ja būtu 2-3 gadus ātrāk griezusies pie viņas, viņa būtu nokārtojusi bezmaksas ķirurga konsultāciju un izmeklējumus, lai varētu veikt visas mutes rekonstrukciju, ķirurģisku iejaukšanos, apakšžokļa samazināšanu. Pa brīvu. Tai brīdī gan dūša apskrējās. Īsi pirms 18tās dzimšanas dienas laimīga gāju pie skolas zobārstes fanojot, ka vēl varu pa santīmiem salabot zobus. Ja būtu zinājusi, kaut tikai vienreiz aizbraukusi mammai līdzi pie viņas zobārstes, par kuru viņa vienmēr tik ar labu stāsta. Ja vien es to būtu izdarījusi...
|
| » Atziņa |
|---|
Saliku pa fikso lai Internetā salādētos vēl pēdējās bildes no Decembra starptautiskā semināra. Visi cilvēki bija forši, puiši bija riktīgi feini, daži pat bija cukurgabaliņi, bet man ir tik un tā pats smukākais un labākais. Turklāt - Manējais!
:)
28. Feb 2011 @ 07:27
|
| » (No Subject) |
|---|
"Ja meitene sāk ievērot svešus vīriešus, tas automātiski nozīmē, ka ar attiecības ar līdzšinējo puisi viņai ir beigušās" aptuvens citāts no agrākās Ievas pārvērtību raidījuma vadītājas, stilistes intervijas.
Kopš šo vārdu izlasīšanas, esmu pastiprināti sākusi stresot, vai tik tā nenotiek ar mani. Līdz šim viss daudz maz ok.
26. Feb 2011 @ 21:46
|
| » Aizvakar nu gan bija dieniņa... |
|---|
Aizvakar jau no paša rīta bija varena noskriešanās. No paša rīta skrēju pie ārsta, pēc tam uz Rīgu - bija jāpaspēj uz Canon prezentāciju, kas tika organizēta kopā ar Creative Latvia. Pirmo reizi atnāku ur izsmalcinātu restorānu, kur priekšā sagaida grimētāji, garlaikotas modeles, sarkano paklāju tīrošas asistentes un sastresojušies organizatori. Biju tur no 11:00 līdz pat 21:00 ar 3h pārtraukumu, kura laikā paspēju aizskriet uz universitāti, nokārtot šādas tādas lietas ar lietvedi, dabūt parakstu no pasniedzējas un otrai atgādināt par savu esamību. Tiklīdz ar ārsta zīmi rokās biju tikusi pie sesijas pagarinājuma, mani mans mīļums aizveda uz olympiju, un vienīgais, kam atlika laiks, bija divas picas šķēles. Un pēc tam ar kolas glāzi rokās skrēju jau atpakaļ, kur jau bija sākuši ierasties pirmie viesi, spēlēja saksafonists, bija uzkodas, vīns, slavenības, utt. Viss pārējais stāsts ir garš un neinteresants. Bet vienu gan varu pastāstīt. Beksteidžā, kur sagaidīju savu parādīšanās brīdi, biju kopā ar modelēm. Jaunām meitenēm no Budes. Un vienai no viņām bija jāvelk mugurā ļoti maza izmēra kleitiņa. Pati meitene nēsā 32izmēru. Un kleitu viņai mugurā vilka 3meitenes, plus, izmantoja zīda šallīti, lai vieglāk uzslidināt mugurā apģērbu. Njā.. :)
Bet kopumā esmu apmierināta ar to visu dienu, ko pavadīju šādā kompānijā. Žēl, ka bija ātrāk jādodas prom, kā bija domāts, tomēr vienā brīdī man deva ekstra patīkamu uzdevumu - safotogrāfēt meiteņu portretus. 8fotogrāfijas ir redzamas arī te: http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/mode/notikusi-latvijas-dizaineru-modes-skate.m?id=36777219 Turklāt, arī galvenā ir mana bilde, lai gan tur apakšā ir mana asistējamā fotogrāfa vārds :)
Protams, nedaudz žēl, ka šīs fotogrāfijas nevaru izmantot ar savu vārdu, bet tā bija neatsverama prakse :)
Ps. tagad man beidzot ir labs foto-ekipējums, kuru gribu izmantot kādā meitenes brīvdabas fotosesijā :)
11. Feb 2011 @ 20:33
|
| » Atceries!! |
|---|
Par savu laimi nevienam nedrīkst lielīties!!
23. Jan 2011 @ 18:22
|
| » (No Subject) |
|---|
Vakar aizbraucu uz skolu, neko neizdarīju, aizbraucu jau pusdienlaikā pie drauga, skatījos Gossip girl pirmo sezonu, un kad vajadzēja mācīties eksāmenam, sākās milzu depresija. Raudāju un čīkstēju par to, cik dzīve ir stulba un ka es neko negribu. Šorīt brīnos par to, kā Mīļums mani nomierināja.
21. Jan 2011 @ 22:37
|
| » *** |
|---|
"Mērķis ir ceļš. Galamērķis ir dzīve."
"Mūsu dzīve paiet , vēloties kaut ko sasniegt, sekojot sapņiem, domājot, ka, tos sasniedzot, būsim laimīgi. Taču tā nav. Esamība ir ceļš, nevis mērķis. Nav svarīgi, cik skaists, svarīgs vai garīgs ir tas, pēc kā tiecamies. Pēdējā pietura vienmēr ir nāve. Ja neprotam būt laimīgi jau ceļā, mēs tādi nekļūsim, arī nonākuši galā."
Horhe Molists, Gredzens.
19. Jan 2011 @ 20:23
|
| » besītis nāk |
|---|
Esmu skaidri nolēmusi, ka gribu sev šūt izlaiduma kleitu. Atliek sakomunicēt ar  fermenta, atrast piegrieztni un izdomāt par audumu. Vakar līdz vēlai naktij rakstīju studiju darbu, šorīt pamostoties jau pasniedzējs atzīmi ielicis. vinny , pagaidām viss kārtībā, tiku vakar galā pati. Tgd izdomāju sev čolku apgriezt. savādāk jau acīs lien mati, bet veselu mūžību neesmu atradusi laiku aiziet pie manikīra un friziera. Muļķīgi.
17. Jan 2011 @ 13:17
|
| » 11.1.11. |
|---|
Pieķēros pie šūšanas. Vakar, nākot no ārsta, draugs ieveda audumu veikalā. A tur - Atlaides! Eh, man jau sliena sāka tecēt, skatoties uz visiem tiem košajiem, puķainajiem kokvilnas, zīda, satīna, trikotāžas audumu baķiem... Tik daudz visa kā.. Bet man nevienas skaidri nofmulētas idejas, nezinu, pat cik metrus kāda auduma pirkt.. Beigās tik paņēmām audumu vannas istabas aizkariņiem. Savādāk es šad tad kaitinu sakot draugam, ka nevaru iet dušā, ja durvis ir ar stiklu, tak visu var redzēt :P
:) Tagad sēžu uz grīdas, sadiedzu vīli un domāju - Kāpēc man vēl nav šujmašīnas? Tad uz apģērbu veikaliem es laikam ietu tikai idejas zagt...
11. Jan 2011 @ 13:28
|
| » (No Subject) |
|---|
-Vai tev ir bail no nāves?
- (...) Nāve ir nāve, tā atnāks. Bet man nekur nav jāsteidzas.
/GEO, saruna ar Benu Braunu
10. Jan 2011 @ 17:04
|
| » Kamēr matus mazgāju.. |
|---|
Beidzot es varu teikt, ka spogulī skatoties varu papriecāties par savu augumu. Beidzot mans viduklis izskatās smuks... Jāatzīst, ka tievā vidukļa dēļ pat krūtis izskatās lielākas :D Eh, pēc 10gadiem teikšu, ka vasarā pirms 22dzimšanas dienas es izskatījos tik labi, kā nekad iepriekš... :)
4. Jan 2011 @ 21:37
|
| » (No Subject) |
|---|
Interesanti, ja es tagad gluži kā Aizpuriete paziņotu te, ka man tā dzīve jau līdz kaklam un ka viss, es eju prom, jo viss ir kļuvis nepaciešami smagi un es vairs ne ar ko netieku galā, vai kāds to vispār manītu?
2. Jan 2011 @ 18:02
|
| » Jauns gads, jaunas šausmas |
|---|
Jap!
Lai gan lasīju, ka jauno gadu sarkanā krāsā nedrīkstot sagaidīt, mani sarkanie nagi tūlīt būs jau nožuvuši, kleita no čemodāna izvilkta tiks rīt. Šobrīd tiek jau tapināta Princešu krūze, lai ir mans karaliskais aksesuārs uz Royal Accessories New Year's party. Tā nu sanāks, ka Jauno gadu laikam sagaidīšu Vecrīgā. Ja zinātu, kur notiek kāda ballīte, varētu arī līkumu pa klubiņiem izmest :))
30. Dec 2010 @ 23:45
|
| » Vai zini ko? |
|---|
Lai vai ko, bet man ir forša dzīve!
Nopietni. Es te bieži vien besos ārā no bezdarbības, nīkstu no slinkuma, slīkstu nekārtībā sevī un apkārtnē. Bet patiesībā, esmu vienkārši izlutināta. Jāatzīst, ka man ir laba dzīve. Šodien vien no savas apakšveļas lādes izmetu pāris t-kreklus, pusi atliku maisā uz atdošanu, izmetu čupu apakšveļas un veselu kaudzi atliku atkal "atdošanas maisā". Un kā pa brīnumu, mana lāde tik un tā bija gandrīz pilna. Un skapī man ir tik daudz drēbju, ka tikpat kā visi vecāku pasen pirktie 50pakaramie ir apkārti. Ja tā padomā, tad tas nav normāli. Es ar mazu daļu smadzeņu apzinos, ka tas ir daudz par daudz. Bet mans slinkums liedz man kritiski novērtēt drēbju skapja saturu, turklāt skopums klusā balstiņā čukst - vai tad tu tiešām šo oldskūlīgo blūzīti negribēsi vairs uzvilkt? Un šis topiņš tik labi piestāv tiem džinsiem, kas jau sadalījušies pa vīli.... Tiesa, visas drēbes nav izmetamas, daļa ir pavisam jaunas, tikai pāris reižu uzvilktas, daļa ir jau kādu laiku skapī stāvējušas, daļa ir tādas, kas vēl ilgi stāvēs tikai skapī vien... Un mana patmīlība liedz piecelt manu apvelties sākušo dibenu, pieslāt pie tā skapja un iztīrīt visu lieko reizi pa visām reizēm!!!!
Mana jaunā vēlēšanās Jaunajā gadā noteikti ir "Nost ar slinkumu!!!"
Varbūt sarīkot draudzenēm kādu ziemas vakaru starp eksāmeniem pidžamu ballīti un kopistiski izmēzt vecās drēbes? o_0
28. Dec 2010 @ 14:50
|
| » Netīšām tā sanāca... |
|---|
Tagad ir sajūta, ka Ciba manās acīs gaužām vai nomirs. Vai arī aizies dziļdziļā miegā. Šovakar uzzināju, ka mans mīļumiņš jau kopš augusta zin par šo vietu, kur man pastāstīt par viņa blusām. Pēdējā laikā darbojoties ar saviem ārpus-studiju darbiem, esmu ne tikai pilnīgi pametusi mācības, bet arī Cibu. Agrāk katru dienu kko ieciboju, bet tagad... Šķiet, ka pametīšu Cibiņu uz kādu laiku, kamēr mans mīļais Jānis aizmirst par šo vietu, jo kā tad es viņam aiz muguras varēšu izkratīt sirdi par viņa dīvainībām, ja viņš te to tāpat izlasīs...
Paldies svētajiem karuseļiem, ka neesmu pamatīgi aprakstījusi, ko viņam dāvināšu briesmīgajos Z-svētkos :?
19. Dec 2010 @ 23:24
|
| » Sirsniņa jau pukst |
|---|
Pavisam drīz atkal varēšu vērot burvīgo Rīgu naktī no debesu puses. Atkal jau lidoju naktī. Bet nekas, turpmākie 3 lidojumi būs pa dienas vidu, tad varēšu apskatīt savādāku skatu uz Zemi. :)
Jā, sirsniņa jau trīs. Kā nu būs, kā nu būs. Negribu lietus. Un negribu apsaldēt muguru. Tagad tik vajadzētu izgulēties, lai no rīta varētu kārtīgi novannoties vēl mājās, bet tad jau taisīties uz Rīgu un samainīt pēdējo naudu, nopirkt vēl kādu nieku un fiksi lidmašīnā iekšā. Ja nu kas, man patika šī dzīve. :)
29. Okt 2010 @ 22:51
|
|
|