| Pāris stundu vēlāk. | 30. Aug 2011 @ 20:43 |
|---|
|
Pagulēju un parādījās gan temperatūra, gan zāģis kaklā. ;( Es esmu tik pamatīgi izbojājusi sava drauga dzimšanas dienu ;( Es gribēju sagādāt viņam pārsteigumu un 5dienas vakarā iesēsties mašīnā un dot norādījumus, kurp braukt galu galā aizbraucot uz Pērnavu un tad viņa dzimšanas dienā nokļūt Sāremā. Un es to visu sačakarēju. Tagad varēšu apsveikt viņu ar sms :S
|
| Mājās-mājās. | 30. Aug 2011 @ 16:14 |
|---|
|
Te ir tiiiik klusi.
Un šodien pirmo reizi mūžā esmu tikusi pie savas slimības lapas. Tgd sēžu pie mājās-sen-neredzētā portatīvā [kas iepriekš mētājās pie svešiem cilvēkiem,lasīt-mana puiša].
Šodienas atziņa - gudrākais, ko esvarēju izdarīt, tiešām bija divas dienas pat nevērt vaļā epasta kasti un paprasīt dakterītei nomierinošas zāles.
Tagad droši vien vajadzētu pasnaust, kamēr mazais brālis pa āru dauzās... |
| Melnie | 28. Aug 2011 @ 16:31 |
|---|
|
esmu ne tikai apaukstējusies, bet arī atkal iekritusi melnajā bedrē. Pēc nedēļas draugam dzimšanas diena, pēc 2nedēļām jābrauc uz kāzām, pēc 4nedēļām palieku bez darba. Un tagad vecāki rīko kašķi par katru nieku. Es neesmu ieslēgusi Skypu nedēļām, jo tur ir tonna ar jaunām ziņām. Un lielākoties visām pie vainas ir viena liela suņa nagla, kas cenšas atņemt man visu, ko esmu līdz šim izdarījusi savā studentu organizācijā.
|
|
Visstulbāk ir Internetā atrast perfektas kurpes, ar vajadzīgo izmēru, 60% atlaidi, izfiškot, ar kuru karti maksāsi algas dienā par pirkumu, un pašās beigās uzzināt, ka prece tiek sūtīta tikai pa ASV :@
|
| Sagribējās pasūdzēties un precizēt | 30. Jul 2011 @ 22:04 |
|---|
|
Patiesībā, studēt datorzinātnes maģisros es negribu vairs. Bet man vajprātā pietrūkst pašpārvaldes, manu kursa biedru un tā Studenta titula. Kautvai feinās atlaides rīgas transportos. Un ko tad lai es tagad daru ar savām 4 studentu apliecībām? Un kā gan es varu atvadīties no visa tā, kas tika iesākts pašpārvaldē un EESTECā? ;((
|
| » Tagad un toreiz. |
|---|
Pirms trīs gadiem ap šo pašu laiku bija pārsteigums maniem tuvākajiem un draugiem, kad paziņoju, ka sākšu studēt IT. Tagad daudziem ir pārsteigums, ka studijas maģistros neturpināšu. Patesībā, ir šausmīgi stulba sajūta. Dažbrīd, kad sadomājos par to, gribas vnk raudāt... Pati sevi paspēju noskaņot, ka neturpinot studijas vēl tālāk ir tāpat kā pēc pamatskolas pabeigšanas, neturpināt mācības vidusskolā. Jūtos kā muļķe starp studiju biedriem. Pa to laiku, kamēr draugs vasaru pavada vecmāmiņas mājoklī remontu taisot, es katru dienu dodos uz darbu. Valsts iestāde, stingrs dresskods, intrigas kā jau pienākas 10sieviešu kolektīvā, visam pa vidu-šefiene, par kuru jau esmu brīdināta. Darba līgums ir tikai līdzseptembra beigām, bet nav nejausmas,ko tālāk iesākšu. Ja vecāki netaisītu kašķi, tad labprāt par algu sapirku zīdus, apgleznotu tos un tā pa rudeni pelnītu naudiņas kādas ar visādiem rokdarbiņiem. Ēšanas ziņā man daudz nevajadzētu, par mitekli īpaši nevajag uztraukties. Ja tikvecāki nekašķētos par katru nieku. Turklāt, mans organisms nepēj vēl pierast pie darba dienas 9h garumā, visu dienu uz kājām, ar cilvēkiem (pie manis visādi dīvaiņi un krievvalodīgie nak visādus dīvainos jautājumus uzdot, turklāt, ja iestādē viņi netiekot apkalpoti pietiekoši ātri, tad arī izgāž žulti uz mani). Plusā - uz darbu no mājām braucu ar diviem autobusiem, ceļos 6os. Un tad, kad mājās pārrodos pēc 7iem, tad vecāki brīnās, kāpēc gribu gulēt, jo mamma, mājas supervaronis, gan spēj vēl ēst uztaisīt, tēti un brālipabarot, utt.
Jā, es gribu savu dzīvi. Gribu prom no vecākiem, lai man būtu vienas mājas, nevis divas pusmājas. Es gribu, lai man visi krekliņi atrastos tajā pašā skapī, kur atrodas mani svārki un bikses, nevis otrā Rīgas galā...
30. Jul 2011 @ 20:17
|
| » Un tagad? |
|---|
Tagad viss ir tāpat kā bija, tikai viss ir savādāk. Visa dzīve apgriezās ar kājām greizi tā pēkšņi, lai gan vilka uz to jau 3gadus. Un nu -es gaidu, kad aizpildot kādu anketu vai aptauju, es varēšu pirmo reizi mūžā atķeksēt - ir augstākā izglītība!
11. Jul 2011 @ 21:30
|
| » Vasara sākas! |
|---|
Esmu pie jūras. Tēta darba biedrs piešķīra savu māju uz nedēļas nogali, kura ir jāapkopj. Tad nu tagad par pasmagu darbu ar zāles pļāvējem, trimmeriem, zāģiem un tā tālāk, tiekam pie padzīvošanās mājā, kur pašaik vaktēju vakariņas un lūkojoties pa virtuves logu, vēroju baltu zvejnieku laivu. Idille. Ja nebūtu jāstrādā saules tveicē, aplipušai ar smalkiem zāles stiebriņiem, dzenot ar vienu roku nost no sevis dundurus, tas būtu fantastiski!
Ak jā, es vakar nosvinēju augstskolas izlaidumu :)
7. Jul 2011 @ 20:30
|
| » besis |
|---|
Vienkārši, tukšums dzīvē. Es eksistēju un viss. Mana dzīve velkas trula un pelēka. Viss ir tik ļoti apnicis. Es visur uzroku problēmas un kašķus. Iepriekš to izskaidroju ar lielu stresu. Pie velna, kas tgd?
Tk ļoti viss ir apnicis un kaitina...
4. Jul 2011 @ 23:15
|
| » (No Subject) |
|---|
ak, cik stulbi paliek. nu galva jau dulla no mācībām un visa cita. vakar laukos mammu sabāra mammas māsa un vecāmamma, ka es saslimšu no neēšanas, ka tik tieva esot izdilusi,ka pārlūzīšu. es gan vēl redzu tukumiņu uz dibena un riepu uz vēdera... un vispār,man šodien vissss besī ārā...
19. Jun 2011 @ 19:31
|
| » ha, ha, ha, ha. |
|---|
Cik smieklīgi - vakar pasniedzēja pateica,lai priekšmetu kārtoju nākošgad :D Tāda vispār. Kaka. Šonakt pavadīšu savu dzimšanas dienu nevis dzerot šampi (jo mans soījums sev liedza līdz dzimšanas dienai lietot alko), bet gan mācoties lēmumu analīze. Ibio peso....
17. Jun 2011 @ 01:39
|
| » :) |
|---|
Bakalaurs ir pabeigts un nodots. Tagad tik jātiek galā ar parādiem un tad varēšu domā arī par izlaidumu. Nemaz neticas, ka tas ir iespējams... :)
15. Jun 2011 @ 13:18
|
| » Jautājums tev! |
|---|
Kurš ir vislaimīgākais cilvēks?
4. Jun 2011 @ 18:43
|
| » Kā ir? |
|---|
Vai es tiešām kļūšu par briesmoni, ja nepabeigšu universitāti laikā? Vai mana dzīve ar to vien beigsies? Jā, es visticamāk pazaudēšu lielu daļu savu kursabiedru-draugu. Vecāki sarīkos tādu skandāļu, ka ne tikai mamma kliedzot uz mani raudās, bet arī man sirds sažņaugsies aprikozes lielumā. Tētim rokas ies pa gaisu un manas mantas lidos. Bet manā rokassomiņu kolekcijā es varu salikt visas savas drēbes, paņemt omes šujmašīnu un savus brelokus, bildes un atmiņas. Un man ir mans draugs uz kura pleca vismaz pagaidām varu atbalstīties. Jā, man nav ne ietaupījumu, ne algas, bet darbu meklēt netraucēs arī kurkstošs vēders. Kad asaru dziedzeri pārstās strādāt, varēšu paņemt rokās savu otu un zīdu. Idejas taču man ir. Sliktākajā gadījumā visu vasaru nosēdēšu dzīvoklī Rīgā un domāšu par dzīves galu. un rudenī man būs gaužām viena alga par universitāti, būšu nometusi svaru un izskatīšos briesmīgi.
Vai tiešām šāda būs mana nāktone, pat ja izvēlēšos tagad nesajukt prātā un nepārmocīt sevi līdz vājprāta robežai?
22. Maijs 2011 @ 19:13
|
| » Khm... |
|---|
Divas nedēļas dzīvoju pie drauga, lai rakstītu bakalauru. Skumā tāpēc, ka uz 3datora lietotājiem, vienu kompīti gaužām grūti sadalīt, pēc tam jau tāpēc, ka tas pats vienīgais ģimenes kompītis savu cieto disku sadedzināja ar visiem maniem nenodotajiem mājas darbiem... Skarbā taisnība ir tāda, ka pa šīm divām nedēļām bakalaurs ir kļuvis par 2 lpp garāks. Deadline ir nākošā piektdiena. Damn, I hate it! Runāju ar mammu pirms 3dienām, ieminējos, ka varbūt šogad nepabeigšu universitāti. Un tad es dabūju dzirdēt, ka vecāki nedeva man naudu trīs gadus, lai es tagad visu pamestu, ka nākošgad arī nepabeigšu, lai nemaz nedomājot tgd tā pamest visu, ja reiz varēju uz Rumāniju braukt, tad lai tgd arī bakalauru pabeidzu, utt. Un vispār - mamma pateikt tētim nevar, ka es šogad nepabeidzu universitāti, " domā pati!".
B**, apnicis! Tak cilvēkiem, kas nav studējuši, pat nav ne mazākās idejas par to, kā ir STUDĒT. Ja vēl es mācītos to, kas interesē, bet man datori jau riebjas... Es katru dienu sapņoju par savu mazo rūpalu - gleznošanu, veidošanu, fotogrāfēšanu un citādu niekošanos, omes šujmašīnas apgūšanu un DZĪVOŠANU.
Jaunības gados mans mēŗķis bija " pelnīt tik daudz,lai varu dzīvot.dzīvot, nevis eksistēt". Tagad es saprotu, ka ne jau nauda vajadzīga, lai varētu atļauties dzīvot, bet gan Uzdrīkstēšanās un Drosme...
20. Maijs 2011 @ 13:35
|
| » Pirmdiena |
|---|
Šizīga diena. Vēlāk pastāstīšu ko vairāk. Tagad meklēju receptes, kā uztaisīt makaronu piena zupu. Nu, tā kā bērnībā. Jauki, ka pie drauga dzīvojoties, pēdējā laikā esmu sākusi kaut cik gatavot pati, nevis tikai uzsildīt mammas pagatavoto ēdienu. Ja pateiktu mammai, mammucis noteikti lepotos :))
16. Maijs 2011 @ 18:37
|
| » Dzīve ir maita. |
|---|
Nav jau runa par to, ka pavasara laikā, mani nedēļu moka iesnas. Nē, ne par to.
Par to, ka kamēr stāvu krustcelēs un nevaru ieņemt lēmumu, man dzīvē dāvā lietas, ko es jau tik ilgi vēlējos un aicina pieņemt te vienu, te - otru lēmumu. Kad nolēmu, ka šogad nebeigšu universitāti, domāju, ka gribētos darīties ko radošu - beidzot atgriezties pie rotu veidošanas, zīda apgleznošanas un es tik ļoti, ļoti gribu šūt! Un bladākš - omīte atstājusi man mantojumā šujmašīnu un vakar to sāņēmu. Elktriskā šujmašīna, ar ko šuvusi pat mana vecvecmāmiņa! Izmēģinot nedaudz pašūt, sapratu, ka gribu pabeigt universitāti šogad. Gribu un viss! Un pie velna, nu jau man vairs ir tikai 10dienas, lai visu izdarītu! Pie velna, nu kāpēc tā?
Ja vēl varētu tā viegi ņemt un tik drukāt tai briesmīgajā bakalaurā.. Bet nekā... :(
8. Maijs 2011 @ 14:41
|
| » 28.aprīlis |
|---|
Nolaižas rokas un negribas neko. Garām tik staigā mamma un atkārto - ej mācies, savādāk nepabeigsi skolu!
Un es nespēju viņai pateikt, ka es nemaz netaisos pabeigt. Ka esmu atmetusi visam ar roku. Ka neredzu jēgu katru dienu raudāt, jo jūtos nodevusi savus vecākus. Ka domās jau esmu sakravājusi čemodānus. Ka klusībā jau esmu uzsākusi PATI SAVU dzīvi, kurā jau sagaidīti pirmie kašķi.
Šis man ir īpaši smags pavasaris.
28. Apr 2011 @ 22:03
|
| » Ak vai... |
|---|
Rumānijā piedzīvoju kultūršoku.Ir pusdivi naktī, esam hostelī, kur salst, mūsu istabā ir milzīga podiņu krāsns no nez kādiem laikiem. Logi ir aptuveni 3,5m augstumā (protams, ar ļoti labu ventilāciju...). Uz augstajiem griestiem ir kautkādi greznojumi, kas ir apslēpti ar auduma gabaliem. Man nedaudz bail kaut kam pieskarties, ka nesaplīst...
Par pašu valsti īsumā - atbrauca uz lidostu sagaidīt mūs tumsnējs puisis. Pretēji domātajam - ar gana labu auto, krutu telefonu, utt. Pa ceļam secināju, ka Bukareste ir šausmīgi spoža pilsēta naktī - reklāmu te ir tikpat daudz, cik Polijā, turklāt, daudz pasaulslavenu uzņēmumu - IBM, World Trade Centre, utt. Viņiem pat Ikea ir. Un tur, kur nav liels ekoomiskais monstrs, tur ir mauzolejs. Vienkārši, mauzolejs. Gar ielu tikpat kā visā garumā stiepās betona sēta ar greznojumiem, kas līdzīgs manīts ir vien pagājušā gadsimta meksikāņu seriālos. Pie ielas ļoti labi varēja redzēt, ka ir greznas mājas, kas ir sakoptas un izgaisotas, lai turētu līdzi lielo gigantu iestādē. Un tad ir arī noplukušas, pelēkas, pamestas ēkas :S
Ok, ir jau vēls. Iepazinos ar diviem itāļiem, kas teica, ka mums rīt orgi pakaļ braukšot ap 9iem, tātad jāizguļas. Cerams, ka rīt sanāks laika, gan salikt internetā pirmās bildes, gan uztaisīt foršu Rīgas prezentāciju :)
Sveiciens visiem mājās!
Gribu mājās, bet tomēr te vēl mirkli uzkavēšos...
15. Apr 2011 @ 02:04
|
| » Čemodāns jau pildās |
|---|
Čemodāns ir nolikts blakus skapim, lielā daļa drēbju salikts.Pēc pagaidu aprēķiniem - pietrūkst pusotra kofera vieta vēl. Domājams, problēma tiks atrisināta. Vismaz vajadzētu.Galu galā - 10dienām nespēju šādā laikā paņemt līdzi 3topiņu bikses un apakšveļas komplektu... Tgd sēžu ar melnu kokvilnas audumu aptinusies,tūlīt sākšu šūt apmetni Dracula partyam. Un tad jāpabīda, lai Rīgā tiek saliktas ceļa biedra mantas un manas vajadzīgās lietas atvestas man.Galvenais visu nomedžerēt.
Šovakar vēl divi party jāpiedzīvo, jāatvadās no ģimenes, rīt jāpaciemojas universitātē, tur visiem čau jāpasaka.Un tad jau 22.autobusā iekšā un aidā! :) Tiksimies pēc 10dienām!
Ja nu Rumānijā tomēr eksistēs WIFIjs, tad varbūt pat pačukstēšu arī jums kādu vārdu, kā man ir gājis :)Tikmēr uzvedaties labi, un Vinnij, pasaki Asnatei, ka tā Zane, kurai viņa ir atdevusi grāmatu, nav īstā Zane :P
13. Apr 2011 @ 12:10
|
|
|