Khm... | 20. Maijs 2011 - 13:35 |
---|
Divas nedēļas dzīvoju pie drauga, lai rakstītu bakalauru. Skumā tāpēc, ka uz 3datora lietotājiem, vienu kompīti gaužām grūti sadalīt, pēc tam jau tāpēc, ka tas pats vienīgais ģimenes kompītis savu cieto disku sadedzināja ar visiem maniem nenodotajiem mājas darbiem... Skarbā taisnība ir tāda, ka pa šīm divām nedēļām bakalaurs ir kļuvis par 2 lpp garāks. Deadline ir nākošā piektdiena. Damn, I hate it! Runāju ar mammu pirms 3dienām, ieminējos, ka varbūt šogad nepabeigšu universitāti. Un tad es dabūju dzirdēt, ka vecāki nedeva man naudu trīs gadus, lai es tagad visu pamestu, ka nākošgad arī nepabeigšu, lai nemaz nedomājot tgd tā pamest visu, ja reiz varēju uz Rumāniju braukt, tad lai tgd arī bakalauru pabeidzu, utt. Un vispār - mamma pateikt tētim nevar, ka es šogad nepabeidzu universitāti, " domā pati!". B**, apnicis! Tak cilvēkiem, kas nav studējuši, pat nav ne mazākās idejas par to, kā ir STUDĒT. Ja vēl es mācītos to, kas interesē, bet man datori jau riebjas... Es katru dienu sapņoju par savu mazo rūpalu - gleznošanu, veidošanu, fotogrāfēšanu un citādu niekošanos, omes šujmašīnas apgūšanu un DZĪVOŠANU. Jaunības gados mans mēŗķis bija " pelnīt tik daudz,lai varu dzīvot.dzīvot, nevis eksistēt". Tagad es saprotu, ka ne jau nauda vajadzīga, lai varētu atļauties dzīvot, bet gan Uzdrīkstēšanās un Drosme...
|