Dvēseles akvārijs!

Vinjas naak no augshas, nee no iekshas, nee jo iekshaa ta viss ir kaartiibaa, bet te kaa auksta dusha uz galvas atkal izjuuti taas!
Noteikti ka no malaam taas arii nenaak, jo apkaart viss man ir kaartiibaa, un no pazemes tas arii nevar buut, jo juutu sev pamatu zem kaajaam un ar meerkji dodos taalaak!
Bet juutu kaa spiezh mani no augshas taas zemee un ar vien dziljaak sirdii taas urbjas, bet es saapees kliedzu KAAPEEC nevis pretojos, kaa tas protams buutu pareizi!
Es nespeeju taam pretoties, taas ir daudz speeciigaakas par mani un es kaa parasti juutu, ka ir pienaacis tas mirklis, kad atkal vinjas izjauks manu dziivi un atkal es celshos un ciiniishos no nulles! Bet shoreiz man ir visvairaak iemesls kliegt KAAPEEC, jo man patieshaam ir kas veertiigs ko zaudeet, taa ir mana Ceriiba, ko patiesi negribu zaudeet, bet zinu ka taas Saapes izspiediis no manis visu kaa parasti un saakshu no nulles, bet negribu to, taadeelj rakstu, lai nebuutu vienkaarshi kliegshana, bet gribu ciiniities un mekleeju ar sho ierochus, lai ciiniitos un uzvareetu pirmo reizi taas nepamatotaas Saapes, kas sagrauj manu dziivi! Ceriiba ir mana iedvesma ciinjai taadeelj ar kailaam rokaam staashos pretii taam un shii ciinja nebuus nesekmiiga, jo ar Ceriibu viss saakas ar Ticiibu iet ciinjaa un ar Paarlieciibu uzvar!

Veejsh, kaa dziiviibas avots!
Staavu pie sava kraatinja ruuts un sisteemas vazhu apgjeerbaa ieteerpts veeroju ar patiesu smaidu, kaa tuvojas gada siltaakie sveetki Ziemassveetki!
Sekoju tai vienai paarslinjai, kas viss aktiivaakaa, muuk no lielajaam un kjer taas mazaakaas, jaa tieshaam smaids sejaa paraadaas, un pazuudu es no shiis stuurainaas telpas! Veejsh ir vinju dziiviibas avots, bez taa vinjas kristu, kaa akmenji un tik sistemaatiski, kaa mees ejam uz darbu ik dienu! Bet vinjas ir briivas kaut uz mirkli, bet patiesi, bez pagaatnes saapju vai saistiibu enkuriem! Shiis mazaas baltaas dveeseliites pat balozhiem saceert ikdienu un vinju manevri veejaa, kjerot taas aktiivaakaas paarslinjas kljuust liidziigi dejai ar veeju! Jaa, veejsh ir tas kas atdziivina dabas ikdienu! Bet kas atdziivina muusu ikdienu …….

Tu esi kaadreiz slepkavojis? Es tagad esmu! Jaa cilveeku! Taa ir taada sajuutu pluusmu! Dziives spilgtaakas miesiskaas baudas ir sex, narkotikas, slepkaviiba un miilestiiba! Jaa miilestiiba arii ir miesiskaa bauda ja maak to pielietot! Bet ne par to! Sen jau izjutu veelmi slepkavot! Taa uznaak vilnjiem kaa ieksheeja chukstu bals –izdari TO!
Pat tad kad staasti anekdotes jautraa kompaanijaa taa naak un par sevi negaidiiti atgaadina! Cik ilgi es to slāpēšu, shaa vai taa veelaak ieksheejaa bals uzvar! Mana vieniigaa probleema bij izveeleeties ko slepkavot, jo tas ir tik gruuti izlemt ir tik daudz kandidaatu! Bet tagad tas ir izdariits un taa sajuuta mani paarnjeema ne tikai tajaa briidi bet katraa briidii kad to atceros un es esmu paraax - jaa banaali bet taisniiba! Vinja ir mirusi! Un es zinu ka tagad es to varu izdariit ar katru! Stuure ir pie manis! Uzmanies tu vari buut naakamais!

es nezinu kas ir pareizi kas nav! man plosaas divas dveeseles un starp
> vinjaam ir tikai miers kad abas ciesh! esmu bardaku noveelis uz apkaarteejiem
> uz vecumu uz sociaalo staavokli bet tagad aptveru ka tas vienkaarshi esmu es!
> kuraa dziivo divi preteeji cilveeki kuram besii otra ieradumi un otra
> domaashana! es gribu buut kaartiigs apziniigs un bagaats un laimiigs! un es
> miilu haosu, briivos dziives uzkatus un paarkaapt visus likumus!
> kaa viens njem virsroku un no malas saak likties re ku vinjam tagad forshi un
> viss superiigi taa otrs tuvojaas pashnaaviibai un to juutu visu es,kuraa
> dziivo abi taadeelj cieshu no muuzhiigaa haosa vai tikai mieru izjuutu
> pilniigaa nelaimee! es gribu atrast pareizo celju,bet taada nav jo tas ir
> vidusceljsh kur abi ir nelaimiigi!

Tu dziivo un dziivosi!
Peekshnji kaads tev blakus izgaist un vinju pasleepj zem zemes un tu vinju vairs nesatiec!
Tad saac aptvert ka nesuuda tu nedziivosi un kaadu dienu arii tevi buus gruuuti satikt kaadam kas to veelaas!
Tad tikai visi saak apdomaat savas prioritaates un noveertee miilestiibu un draudziibu, nevis jautriibu un abstulbinoshaas vielas!
Tu kljuusti vecaaks vienaa momentaa mainaas tavi uzskati un prioritaates!
Bet uzreiz tu nezini pareizo celju kaa miilestiibas uzpluusmaas, tu visu sasteidz un domaa ka tieshi shii ir peedeejaa diena! Tu saac kjert, mest,gruust un vilkt! Bet tad tad tu saac just riitausmu un saac domaat ,bljaaviens tak riitdiena arii var pienaakt un tagad tu esi savaariijis veel lielaaku putru!
Un tu domaa nu labi tad riitdiena toch ir peedeejaa diena,vai varbuut nee?
Tevii valda pilniigs apjukums un tu nezini kaa dziivot shodien vai riit!
Tu shodien dziivo un domaa un domaa vai riitdiena buus vai nee,bet vinja ar vien tuvojaas un tuvojaas! Driiz jau tevi paarnjems panika jo tu saaksi aptvert ka tev vakardienas ir palikushas vairaak kaa riitdienas!

Neticu!!! Tas ir tikai tev! Es zinu ka mana riitdiena buus un es tai buushu gatavs!

Laabaak mirstu riskējot dzīvot, nekaa Esmu baidoties riskēt dzīvot!

Pārņem taada vientuliibas sajuuta pat kura nesaap kura ieviesh pilnīgu tukšumu un apsoluutu vienaldziibu! Redzu protams izgaismotaas izkārtnes Exit bet nafig negribas iet tur kur jaaiet tur kur norādīts un tur kur ir pareizi un negribas vienkāršas stulbības deelj dariit pretējo tam vecumam takaa buutu paari! Vai seedeet uz vietas? Nee taa arii nevar jo tagad tak rakstu te seezhot un ja rakstu tad jau nav viss kārtībā, kaut kas mani moca lien aaraa tikai es vinju nepaziistu! Un taa staavu te uz vietas un kaa apjucis sveshaa vietaa skatos apkaart kur nu man tagad iet, bet iekshaa viss deg un liekas jo ilgaak stāvēšu jo sliktaak tas man! Tomeer kas sliktaak arii nezinu taada apjukuma sajuuta shox izmisums! Pat nirvana nepaliidz un tukšās sarunas arii nee! Es zinu kas palīdzētu taa buutu taa bals no malas kuru vienīgo speeju sadzirdeet un saprast to valodu! Bet pareizi es vairs nedzirdu taas balsis nu es klausos tikai vienaa balsii un taa ir iekšējā! Kur tagad laikam ir iemigusi, vai vienkārši haltūrā kaa es gribu notikumu no malas lai es tieku aaraa no shiis vietas! Pat nezinu kur es esmu un tas man arii dzen izmusumaa! Runaa tak saki kaut ko vai dod gaismu no augshas! Ko!? Atkal tie pashi vaardi! Nu nav man taas pacietības! Mans liktenis ir manaas rokaas un taadeelj taa ciinos lai tiktu no shiis vietas aaraa gribu uz priekšu saaniem vai paralēli! Bet te nee! Te nav mana vieta..............

Jaa balto brunjiniek, ej un izciini savu savu taisniibu, mieru un skaistumu! Tu esi pasakas par daudz saklausiijies,smiekli par tevi naak, tu tici tikai baltajai un melnajai kraasai! Nolaidies no saviem maakonjiem un aptver, ka sheit viss ir tikai peleeks un ciinja ir par kvantitaati nevis kvalitaati! Iepaziisties taa ir realitaate!
-
Tu varbuut to nepamaniiji, bet es lepojos ar to ka mees atshkjiramies un, lai arii mees dziivojam vienaa vietaa, mees tomeer dziivojam pilniigi atshkjiriigaas pasaulees! Tev par savu kvantitaati jaaciinaas ar citiem, bet es kvalitaati radu pats un taadeelj mana pasaule ir manaas rokaas, bet tev nav nekaa un tu juuti kaa es njemu virsroku!
-
Tu njem virsroku - nesmiidini! Es esmu tas kas visu ir panaacis muusu pasaulee, tu tik filozofee un lidinies apkaart! Tu nemaz nezini, kas ir meerkjtieciiba, te lai izdziivotu ir jaaslepkavo citas dveeseles, ja nee mirsi tu! Atver kreklu paskaties cik tev reetu un tagad paskaties cik man trofeju! Tagad kursh te njem virsroku!?
-
Ja tu nebiitos par savu vietu shinii pasaulee tu man neuzbruktu! Un runaajot par pagaatni paskaties manaas atminjaas - jaa es esmu skaisti dziivojis, lai arii cietis! Bet tu visu laiku kara laukos pavadiiji trofejas izciinot! Shii pasaule veelas mani kroneet, jo taa vairs negrib karot, taa sniedzaas peec laimes un saskanjas!
-
Tevi neviens nekronees kameer buusi viens, jaa tu jau zini par ko es runaaju par taam tavaam dziljaakajaam reetaam! Ieskaties tajaas aciis, tu tici ka tevi bez trofejaam un taadu reetainu pienjems! Nemuuzham, tu tik sanjemsi jaunas reetas! Taa ir tevis izdomaata realitaate, kur tu dziivo un personas arii ir tevis veidotas, taas nav reaalas!
-
Tu teici ieskaties tajaas aciis, bet tu nemaz neredzi, kas ir tajaas aciis! Tu tik redzi tur savu atspulgu, tu nespeej ieskatiities dziljaak! Tu saki es dziivoju izdomaataa realitaatee, taadaa gadiijumaa, kas ir tavs kara lauks, vai tas ir reaals! Nee tas ir tevis veidots! Un ko tu dariisi, kad saaksi zaudeet savas trofejas!? Jaa tev shox, es tev pateikshu priekshaa tu pametisi sho pasauli! Bet man taas reetas vienmeer dos energjiju dziivot! Bet taas acis iedvesmu pacelties un davaat laimi shai pasaulei un nebaidos no jaunaam reetaam, jo taas mani iedvesmo dziivot!

Paldies, ka esi vienmēr mans balsts, kas neļauj grīļoties!
Paldies, ka esi mans izpletnis, kas bremzē kritienu!
Paldies, ka esi mans ūdens, kas mīkstina kritienu!
Paldies, ka esi mana iedvesma, kas liek celties kājās!
Paldies, ka esi mana gaisma, kas norāda ceļu!
Paldies par to, ka dzīvoju, un tas ir tikai pateicoties tev!
Katru reizi, kad stāvu uz tilta malas un domāju, vai lēkt man vienmēr attur tikai viens iemesls un katru reizi tas ir viens un tas pats, tā esi tu!
Jo zinu, ka mīli mani vairāk par sevi, tieši tāpat, kā es tevi vairāk par sevi!
Manā dzīvē daudz emocijas justas un vienas ir tikai, kas ir visu mūžu un stiprākas ar katru dienu!
Man tagad asaras acīs, bet ne aiz nelaimes, bet arii ne dēļ mirkļa prieka!
Es šai mirklī apzinos, kas man ir dāvāts! Tā esi tu! Ne katram cilvēkam uzspīd tāda laime! Var nodzīvot mūžu un ko tik skaistsu, kā tu nemaz neiepazīt! Bet es dzimu, kā laimīgākais cilvēks pasaulē, jo pirmais ko ieraudzīju tā biji tu!
Paldies tev, kad esi man! Paldies, ka varu mīlēt tevi! Paldies, ka varu teikt paldies!

Es staavu te pie loga un liist!Taas ir netikai manas asaras, bet arii paar palodzeem lietus skalo ikdienas putekljus. Es veel neko neesmu zaudeejis, bet par to jau skumstu, par to kas man tagad var pazust! Es neskumstu par kaadu cilveeku ko varu zaudeet, bet skumstu par sevi un savu taalaako likteni, jo likaas ka beidzot ir pareizais celjsh atrasts un te es atkal esmu krustcelees! Un ir tikai viens celjsh pareizais no shiem chetriem! Nu negribu es atkal nonaakt uz tiem apvadceljiem, gribu iet pa lielcelju, bet kaa lai zin kursh ir pareizais, jo krustcelees visiem celjiem ir savi plusi un miinusi! Kaa lai izdara pareizo izveeli!? Veel no muguras mani stumj uz priekshu, bet vai tas ir pareizais celjsh kurp mani stumj, varbuut ciiniities pretii, varbuut ljauties pluusmai? Es instiktu vadiits pretojos stuumeejam, bet taa ir nepaardomaata riiciiba. Kursh zin atbildes uz shiem jautaajumiem, kuram ir celja ziimes? Es staavu te pie loga un peetu atshkjiriibu starp lietuslaaseem un asaraam, skatos savaa priekshaa uz krustceleem, kur mani leenaam iestumj un mani paarnjem pilniigs bezspeeks un skumjas par tagadni un vienaldziiba par naakotni! Man ir jaapienjem leemums un jaauzsaak riiciiba, savaadaak kaads to pienjems manaa vietaa un nonaakshu tur kur kaadam bij eertaak nevis man labaak un tas var buut jeebkaads celjsh!

Sajuuti dabas modinātāj kas drebina nevis plauktiņu bet tavu dvēseli un bljauj tevii mosties nevis banāli tarkshtj! Pa celjam no sapnju zemes atgriezhosties tu redzi sevi pie juuras – nee nav vasara, ir auksta skarba ziema ar lielu veeju un daudz sniega, bet tu esi laimīgs tu staavi izpletis rokas uztverot juuras enerģiju un visu par ko skumi tu uztver kaa laimi kas novedusi tevi sheit un tieshi shim laimes mirklim! Bez taa visa sāpīga tu nebuutu nonaacis shi mirklii shai vietaa kas pārņem tevi gandriiz ar aciim redzamiem labsajūtas vilnjiem! Taa ir citas pasaules enerģija kas kaa no atvērtām slūžām gaazhaas tevii un rada tevii pilnības sajuuutu! Tu staavi ar seju pret juuru un pārslas ko veejsh iepuush tavaa sejaa vienaa mirklii izkuust tavaa smaidaa! Tu dod shai pasaulei enerģiju! Un viss griezhaas ap tevi ar vien aatraak bet tev nereebst jo griez visu tu – jaa pasauli griez tu un centrs ir te , taa ir tava pasaule kas ir ap tevi taatad ar tai noteicējs esi tu un centrs esi tu un enerģijas avots esmu .... Es!

Apkaart taads klusums valda netikai skanjaa bet arii sajūtās un uztveree! Vai tas nav tas peec kaa juus visi tiecaties? Varbūt - bet ne es, man nav vajadzīgs ne tas biedējošais klusums, ne tas garlaicīgais haoss!
Esi kādreiz vērojis labi iekurinātu ugunskuru? Jaa, tieshi tas ir tas peec kaa es tiecos, peec siltuma, mīlestības un procesa! Katra sekunde izskatās tur savādāk, bet tai pashaa laikaa viss ir kaa pirms sekundes, tikai nevērīgie nepamana atšķirību! Jaa, zinu ugunskurs nav mūžīgs un tas reiz izdegs, bet vai tu veel neesi pamanījis, ka tu arii neesi mūžīgs! visi kaut kur skrien, vai kaut ko graabj! Apstaajies uz mirkli un apskaties uz to veetru no malas, taa ir smieklīga, jo nevar atbildeet pat uz tik vienkāršu jautājumu – kaapeec? Es ar nuuzikas palīdzību regulēju vētras virzienus un aatrumu, kas triecas man garaam, bet staavu viens un nevienu neapturu baudu enerģiju un skumju speeku, kas mani paarvilnjo! Tu teiksi - bet kaapeec tu taa dari, kaapeec nevari lekt pie mums un sacensties kursh aatraak tiks liidz dzīves galam? Paskaties cik mums jautri un bezrūpīgi! Esmu reiz skrējis ar jums un jutis to sāpīgo tukshumu ko parasti meegjinat aizbāzt ar aptiekas produktiem. Nee, es saku taadai dzīvei! es esmu spēcīgāks un piecēlos kaajaas, lai turētos pretii tai vētrai, kas dzen juus visus uz galu, tagad zinu ka to veetru var regulēt un ja man pietika speeka apstaaties un piecelties, tad arii pietiks, lai pārņemtu to savaas rokaas un no taa mirkļa es buushu mūžīgs, taapat kaa Da Vinchii, kaa Kurts Kobeins, kaa vinji visi! Un mans ugunskurs sauksies mūžīgā uguns!

Pamet mani, pamet visus lai neatgriestos pie maniim!
Tu vienmeer naac tai briidii kad vismazaak tas ir vajadziigs un taads briidis ir vienmeer un tad tu naac jebkuraa briidii kad tev ienaak praataa lai mees ciestu!
Mirsti!!! Izgaisti, vienkaarshi neesi!
Bet tu to nevari jo tu pati peec savas buutiibas jau esi vilshanaas un kaa tad lai tu man paliidzi ja tu esi vilshanaas!
Es cieshu kaarteejo reizi no shiis neaarsteejamaas, hroniskaas slimiibas un apzinos ka taa buus vienmeer un mani paarnjem nolemtiibas sajuuta un izzuud speeki pret to ciiniities gribaas teceet, bet instikts liek peldeet un tas lauzh kaulus!
Kaadeelj to nevar mainiit? Varbuut ne faktu bet saapes! Vienkaarshi izsleegt!
Tas taa saap ka gribaas sist pretii gribaas tevi nogalinaat,Mirsti, bet nav kam to veltiit!
Un taa mees dziivojam kad tu neredzi vainiigo tu gaaz citam un vinjsh nodod taalaak un taa mees visi to „jauki” baudaam kjeedes reakcijaa! Kaadeelj mees to nevareetu nogalinaat sevii, bet nevisi to speej un tik dod taalaak! Cik tad es ilgi slepkavoshu to sevii un atkal sanjemshu, lai ciestu un nogalinaatu! Daudz vieglaak ir padot taalaak, bet taa nav pareizi un no taa man ar jaaciesh! Un taa atkal un atkal uz rinkji! Mirsti tachu cik reizes man tevi buus jaanogalina! Mirsti tu vilshanaas!

Ir svētki! Es esmu engjelis, kas prot lidot un beidzot arii zin kaadeelj, es paceljos un kur lidoju, un kaapeec nekontrolēju savus spārnus! Es sapratu un tie ir svētki! Es protu miileet vienkārši pretrunaa ar praatu miileet, tas ir lieliski tas pacelj bezmērķīgi un es lidoju lidoju lidoju! Paari shai pilsētai baudu taas pelēko gaisu, liidz pārvēršu to smaržās un svaigumaa! Lidoju virs pļavas un baudu to ---- to ka esmu viens, bet neuztraucies skatiitaaj, jo taa ir jaabuut! Tieshi tas ir tas laimes mirklis, kad speej, gribi un sanjem un viss ir tikai teviii! Lido un zini, ka speej miileet, bet to negribi, jo ir jau ko miileet un tas esi tu pats un viss visums! Es juutu kaa pliist tas striķis, pie kura ir piesiets enkurs un kursh sakņojas pagātnē un standartos – striķis kljuust vaajaaks un es turpinu lidot , nedomājot ne par zemi ne par debesīm, -- es esmu Gabriels, kam spaarni nav vajadzīgi, lai lidotu! Esmu atklājis citu dimensiju, kur sevi varu pacelt un smelties visu! Ir svētki!

Pirmā elpa!

Katru reizi, kad lieku tev raudāt, es apgūstu jaunus ieročus!
Viņš ir sācis elpot!
Katru reizi, kad aplaužu kādam enģelim spārnus es jūtos spēcīgāks!
Viņš ir sācis elpot!
Katra lūdzēja sejā es ieviešu bezcerību, kas ceļ man pašapziņu!
Viņš ir sācis elpot!
Ar meliem es stādu mežu, kas dod man augļus!
Viņš ir sācis elpot!
Lai izgaršotu es pielieku asumu, kas dod man skarbumu!
Viņš ir sācis elpot!
Es mīlu ar vien vairāk, lai sāpinātu tevi vairāk, kas dod man spēku!
Viņš ir sācis elpot!
Es mēdzu zaudēt, lai tu viltos, kas dara mani neprognozējamu!
Viņš ir sācis elpot!
Es mēdzu iet pie tevis, bet tagad bēgu un esmu neatkarīgs!
Viņš ir sācis elpot!
Kādreiz baudīju, tagad apmierinu, kas dod man varu!
Viņš ir sācis elpot!
Kādreiz smaidīju, tagad izstiepju lūpas, kas dara mani nepazīstamu!
Viņš ir sācis elpot!
Kādreiz biju perfekts, bet tagad egoists, un nav man vairs jācieš!
Viņš ir sācis elpot!
Kādreiz atdevu sevi, bet tagad tik ņemu, kas dara mani bagātu!
Viņš ir sācis elpot!
Kādreiz manī dzīvoja laime, bet tagad ..... viņš ir sācis elpot!

Viena skropsta nokriit , veel viens gads pagaajis, kas bez skanjas nokriit! Visas gadus atdotu, lai ierochus es atguutu, lai skanju atguutu un kraasas ieviestu! Vai tu vispaar zini ka es izliekos, par Mcdonalds klaunu, lai ieviestu kraasas apkaart! Bet ierochi ir pie tevis un skanjas nav! Es dziivoju meemo pasaulee! Taalumaa redzu saluutu tam druumas kraasas, bet skanja, skanja veel ir pliekana! Tu esi mani padariijusi aklu, aklu pret skaistumu, jaa esmu zaudeejis redzi tevis deelj, redzi uz skaistumu! Es izliekos par klaunu, bet iisteniibaa esmu akls kroplis, kas nedziivo pilnu dziivi! Redzu pretiigu saluutu savaa priekshaa, bet tam visam pavirsu tek asinis! Skaistumu saaku mekleet melnajaa kraasaa, jo citaas vairs neredzu pievilciibu! Tu esi padariijusi mani aklu! Pie tevis ir mani ierochi! saklaaj vienreiz tachu gultu un aizej! Nedriikst atstaat taadu bardaku aiz sevis! Arii klauni raud, bet tikai kad tie ir akli! Es esmu vieniigais klauns, kam vairs nav ierochu! Beerni smejas! Vinjsh peec 9 gadiem buus akls! Dziive ir skaista!

Aizver acis! Nāc līdz! Nē, aizver arī domas! Skaties, kur mēs ejam! Tas ir lauks, kas ir tieši tik zaļš kā tu to vēlies, tur ir jūra , kas ir tieši tik silta un sārta kā tu vēies! Šeit ir cilvēki pēc kā skumsti un par ko priecājies! Šeit ir notikumi par ko tu cīnies, lai tie notiktu! Šeit ir priekšmeti, kas izsauc tavu sajūsmu! Šī smarža ir tā, kas tevī ievieš mieru! Šeit ir viss ko tu tagad vari iedomāties kā perfektu! Ieelpo to tagad, šo smaržu apreibinošo, jo drīz no tās tevi šķebinās un apkārtējais garlaikos! Jā mēs esam paradīzē! Vai tā nav ideāla? Tikai padomā uz priekšu, pēc cik ilga laika taa smarža tev šķebinās un viss garlaikos! Tu saki ka gribi iet uz otru pusi! Nu dod roku, ejam! Jūti cik silts paliek? Jūti kāda kaisle valda!? Kā sirds sāk sisties ātrāk! Un skaņa uzkurina! Tu jūti apgriezienus un dzīvību! Jā mēs esam ellē! Baudi to tagad, jo drīz tā skaņa tev kritīs uz nerviem un apkārtējie nogurdinās, tad gribēsi mieru! Tu esi apjucis? Tad ejam uz turieni no kurienes sākām un novērtē cik tava dzīve ir raiba un iespēju pilna-- izvēles iespēju! Šī ir tā vieta par ko cīnās debesis un elle! Baudi šo iespēju un izvēles planētu!