Dvēseles akvārijs!

Vinjas naak no augshas, nee no iekshas, nee jo iekshaa ta viss ir kaartiibaa, bet te kaa auksta dusha uz galvas atkal izjuuti taas!
Noteikti ka no malaam taas arii nenaak, jo apkaart viss man ir kaartiibaa, un no pazemes tas arii nevar buut, jo juutu sev pamatu zem kaajaam un ar meerkji dodos taalaak!
Bet juutu kaa spiezh mani no augshas taas zemee un ar vien dziljaak sirdii taas urbjas, bet es saapees kliedzu KAAPEEC nevis pretojos, kaa tas protams buutu pareizi!
Es nespeeju taam pretoties, taas ir daudz speeciigaakas par mani un es kaa parasti juutu, ka ir pienaacis tas mirklis, kad atkal vinjas izjauks manu dziivi un atkal es celshos un ciiniishos no nulles! Bet shoreiz man ir visvairaak iemesls kliegt KAAPEEC, jo man patieshaam ir kas veertiigs ko zaudeet, taa ir mana Ceriiba, ko patiesi negribu zaudeet, bet zinu ka taas Saapes izspiediis no manis visu kaa parasti un saakshu no nulles, bet negribu to, taadeelj rakstu, lai nebuutu vienkaarshi kliegshana, bet gribu ciiniities un mekleeju ar sho ierochus, lai ciiniitos un uzvareetu pirmo reizi taas nepamatotaas Saapes, kas sagrauj manu dziivi! Ceriiba ir mana iedvesma ciinjai taadeelj ar kailaam rokaam staashos pretii taam un shii ciinja nebuus nesekmiiga, jo ar Ceriibu viss saakas ar Ticiibu iet ciinjaa un ar Paarlieciibu uzvar!