Dvēseles akvārijs!

Es staavu te pie loga un liist!Taas ir netikai manas asaras, bet arii paar palodzeem lietus skalo ikdienas putekljus. Es veel neko neesmu zaudeejis, bet par to jau skumstu, par to kas man tagad var pazust! Es neskumstu par kaadu cilveeku ko varu zaudeet, bet skumstu par sevi un savu taalaako likteni, jo likaas ka beidzot ir pareizais celjsh atrasts un te es atkal esmu krustcelees! Un ir tikai viens celjsh pareizais no shiem chetriem! Nu negribu es atkal nonaakt uz tiem apvadceljiem, gribu iet pa lielcelju, bet kaa lai zin kursh ir pareizais, jo krustcelees visiem celjiem ir savi plusi un miinusi! Kaa lai izdara pareizo izveeli!? Veel no muguras mani stumj uz priekshu, bet vai tas ir pareizais celjsh kurp mani stumj, varbuut ciiniities pretii, varbuut ljauties pluusmai? Es instiktu vadiits pretojos stuumeejam, bet taa ir nepaardomaata riiciiba. Kursh zin atbildes uz shiem jautaajumiem, kuram ir celja ziimes? Es staavu te pie loga un peetu atshkjiriibu starp lietuslaaseem un asaraam, skatos savaa priekshaa uz krustceleem, kur mani leenaam iestumj un mani paarnjem pilniigs bezspeeks un skumjas par tagadni un vienaldziiba par naakotni! Man ir jaapienjem leemums un jaauzsaak riiciiba, savaadaak kaads to pienjems manaa vietaa un nonaakshu tur kur kaadam bij eertaak nevis man labaak un tas var buut jeebkaads celjsh!