Dvēseles akvārijs!

Ir svētki! Es esmu engjelis, kas prot lidot un beidzot arii zin kaadeelj, es paceljos un kur lidoju, un kaapeec nekontrolēju savus spārnus! Es sapratu un tie ir svētki! Es protu miileet vienkārši pretrunaa ar praatu miileet, tas ir lieliski tas pacelj bezmērķīgi un es lidoju lidoju lidoju! Paari shai pilsētai baudu taas pelēko gaisu, liidz pārvēršu to smaržās un svaigumaa! Lidoju virs pļavas un baudu to ---- to ka esmu viens, bet neuztraucies skatiitaaj, jo taa ir jaabuut! Tieshi tas ir tas laimes mirklis, kad speej, gribi un sanjem un viss ir tikai teviii! Lido un zini, ka speej miileet, bet to negribi, jo ir jau ko miileet un tas esi tu pats un viss visums! Es juutu kaa pliist tas striķis, pie kura ir piesiets enkurs un kursh sakņojas pagātnē un standartos – striķis kljuust vaajaaks un es turpinu lidot , nedomājot ne par zemi ne par debesīm, -- es esmu Gabriels, kam spaarni nav vajadzīgi, lai lidotu! Esmu atklājis citu dimensiju, kur sevi varu pacelt un smelties visu! Ir svētki!