aga - Jocīgi

ūsu šorīt vēl nebija. Par pārējo tik droši nezinu.

(Reply to this)

vai patīkams cilvēks atzinās?

(Reply to this) (Thread)

Jā. Kaut kādā ziņā pagalam mīļš.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt Tev vienkārši patīkt just,ka Tavs rumpītis ir dzīvs-ja reiz kas sāp,cm pa cm-metram,tātad tas ir! Nu ja-mazohisms.

Man ir daudz visāda sliktuma pašā ko noturu par sliktumu no citu attieksmes.Amputēt to manu dvēseli.

Nez kas sliktāk-miesas vai dvēseles vainas,bet abas grūti izdziedējamas.:)

(Reply to this) (Thread)

..sliktums pašā..varbūt...bet kapē tas citu labums viņu nevis dziedina, bet vēl noplēš kreveli un uzsper visu gaisā?
Konkrēti šitas stulbums man no mammas gēnos. Nu tas, ka "nē, nē, man neko, es tak neko, man neko nevajag, es neko labu neesmu pelnījusi, ieģērbiet mani karpeļmaisā un lieciet ēst pelnus, tad viss būs pareizi". Tas ir tieši tas, ko es viņā visvairāk neieredzu. Ārstēju ar strāvu. Bet pašai tomēr ir pielipis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A man no mammas mūžīgais pesimisms,čīkstēšana,ļaunā saredzēšana,nespēja tikt galā ar savu slikto omu...utml.fīčas.Viss ko viņā neieredzu,ar to visu savu mūžiņu cīnos...Varētu būt,ka vecāmamma arī bija riktīga ragana.Bildes pastījos.Un mamma viņu necieta.Bet es atceros viņu abu stāstus par kavalieriem,dejām,dziesmām un marša ritmiem un esmu iekūlusies korporāciju vidē...
Jauks komplektiņš zemapziņā...:))

Bet tas citu labums ir par vāju...nevienu neesmu sastapusi,kurš nesaindētos ar manu indi ar laiku.Vai laicīgi notītos.To labumu tikai no iekšām var stiprināt...visu mūžu ar sevi karojot.vai arī mīlot sevi? laikam jau tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vo. Un no tēva man arī ir pats riebīgākais palicies. Nekādu problēmu runāt par lietu, bet pilnīga nespēja runāt par LIETU.
No šejienes izritinās nākamais Q: Kā ir iespējams piesavināties kaut ko, kas pašam tik nežēlīgi rieb?
[Šitā bija ar tām rociņām. Man šaušalīgi besīja viena ģevka, kas karināja rociņas kā tādas vārītas nūdeles. Un šeku reku pati tagad tā karinu. Un dodu sev pa nagiem ka sprakšķ vien.]

(Reply to this) (Parent)

Ja jau Tef tik slikti, varbūt tad tiešām mums jāatvadās. Nafig Tev mocīties! Negribu es nevienu mocīt, kur nu vēl TEVI.

(Reply to this) (Thread)

shitā teikt tieši arī ir otra mocīšana.zinu,pati bez grēka neesmu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mocīt-ir tieši šī runāšana,neizdarot.

es mocīju cilvēciņu,bļaustoties,ka vairs nevaru izturēt un čau,viņš neko,bet pieļauju,ka tas ļoti sāpēja un sakrājās.bet darīt neizdarīju,kamēr viss neizdzisa pats no sevis no viņa puses.(kaut gan-tad jau manīs.varbūt vēl var uzpūst to liesmiņu.:)
tā runāt ir kā cirst asti nost pa maziem gabaliņiem.kā tad vairāk sāp-ja visu uzreiz vai pa gabaliņiem? ja cērt,tad cērt,ja necērt,tad necērt.Un cēlais mērķis to neattaisno.ni ni
ko tik es neatdotu,lai šos vārdus sasmeltu atpakaļ:(

(Reply to this) (Parent)