mocīt-ir tieši šī runāšana,neizdarot.
es mocīju cilvēciņu,bļaustoties,ka vairs nevaru izturēt un čau,viņš neko,bet pieļauju,ka tas ļoti sāpēja un sakrājās.bet darīt neizdarīju,kamēr viss neizdzisa pats no sevis no viņa puses.(kaut gan-tad jau manīs.varbūt vēl var uzpūst to liesmiņu.:)
tā runāt ir kā cirst asti nost pa maziem gabaliņiem.kā tad vairāk sāp-ja visu uzreiz vai pa gabaliņiem? ja cērt,tad cērt,ja necērt,tad necērt.Un cēlais mērķis to neattaisno.ni ni
ko tik es neatdotu,lai šos vārdus sasmeltu atpakaļ:(