A man no mammas mūžīgais pesimisms,čīkstēšana,ļaunā saredzēšana,nespēja tikt galā ar savu slikto omu...utml.fīčas.Viss ko viņā neieredzu,ar to visu savu mūžiņu cīnos...Varētu būt,ka vecāmamma arī bija riktīga ragana.Bildes pastījos.Un mamma viņu necieta.Bet es atceros viņu abu stāstus par kavalieriem,dejām,dziesmām un marša ritmiem un esmu iekūlusies korporāciju vidē...
Jauks komplektiņš zemapziņā...:))
Bet tas citu labums ir par vāju...nevienu neesmu sastapusi,kurš nesaindētos ar manu indi ar laiku.Vai laicīgi notītos.To labumu tikai no iekšām var stiprināt...visu mūžu ar sevi karojot.vai arī mīlot sevi? laikam jau tā.