| Atnāks ūdens |
[Feb. 7th, 2013|07:59 pm] |
Man patīk tilti. Bet tādi gari, kuriem galu nevar īsti redzēt. Tapēc man nepatīk 'akmens tilts', kaut tas ir smuks kā elements, kā tilts tas nekam neder. Lūk 'vanšu tilts' ir lieta. Kad ir migla, pa to ejot, liekas, tu ej uz aizsauli kādu. Un ja pavisam paveicas - ir bieza migla, tad arī ūdeni nevar īsti tā redzēt, tā tu tur ej pa nekurieni uz nekurieni, karādamies gaisā, ej un ej, tilts kā nebeidzas tā nebeidzas, uz brīdi piezemējas salā, tad atkal atraujas un kļūst pilnvērtīgs tilts. Tas vizuālais un audiālais tukšums visapkārt ko rada migla tilta vidū. Tapēc man patīk arī lidostas naktīs. Tukšuma un cilvēku tranzītstāvokļa dēļ. Viņi nav no kurienes devušies, ne arī tur, kurp tie dodas. Taču tie arī nekur nedodas. Viņi ir starp. Dažiem ieskatoties acīs var redzēt, ka viņi ir ne tikai tādā stāvoklī savā ceļā, bet arī garīgi - Šrēdingera neirons galvā sitas.
Tā lūk ar tiem tiltiem, tukšumu un miglu. |
|
|
| Politika un sistēma FTW |
[Feb. 6th, 2013|03:48 pm] |
Я находился на «усиленном обеспечении», на нейролептиках. До психушки я боялся того, что есть некоторые вещи, которых человек может не выдержать. На чисто физиологическом уровне не может. Я полагал, что это будет самое страшное. В психушке, когда меня начали накачивать сверхсильными дозами нейролептиков, неулептилом — после огромной дозы неулептила я даже временно ослеп — я впервые столкнулся со смертью или с тем, что хуже смерти. Это лечение нейролептиками везде одинаково, что у нас, что в Америке. Всё начинается с «неусидчивости». После введения чрезмерной дозы этих лекарств типа галоперидола человек должен мобилизовать все свои силы, чтобы контролировать своё тело, иначе начинается истерика, корчи и так далее. Если человек ломается, наступает шок; он превращается в животное, кричащееся, вопящее, кусающееся. Дальше следовала по правилам «привязка». Такого человека привязывали к кровати, и продолжали колоть, пока у него не перегорало, «по полной». Пока у него не возникало необратимого изменения психики. Это подавляющие препараты, которые делают из человека дебила. Эффект подобен лоботомии. Человек становится после этого «мягким», «покладистым» и сломанным на всю жизнь. Как в романе «Полёт над гнездом кукушки».
Tagad jau notiek tas pats, tikai smalkāk un viltīgāk. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2013|06:23 pm] |
Un vispār, ja kāds vel nav redzējis šo mīlīgo un romantisko īsmultfilmu The Cat Piano, tad noskatās. Torrentos ir.
Tātad gabaliņš naratīva :
So you’ve heard of every instrument but?
Torn from your history books is this pianola,
This harpsichord of harm.
The cruellest instrument to spawn from man’s grey cerebral soup.
The Cat Piano.
Keivam ļoti piestāv šitādus tekstus lasīt. |
|
|
| Desu cehs |
[Feb. 1st, 2013|02:58 pm] |
Pēc divu stundu garas sapulces sagribējās paklausīties ko monotonu. Techno. Bet negribas maigo detroitas. Negribas arī gaļas un metalurģijas ceha klopējienu shranz. Ko atliek darīt? Vērsties pie ķirurga!
Lūk, Surgeon Live @ Awakenings Easter Anniversary, medium smaguma techno.
Ok brīžiem ir nedaudz shranzīgs desu cehs un ieklopē ar sardelēm pa ausīm, bet it's all good.
https://soundcloud.com/r_co/surgeon-live-awakenings-easter |
|
|
| hipsterpostblekmetāls |
[Jan. 30th, 2013|02:30 pm] |
|
Klausīties Liturgy baigi nogurdina. Kā satver aiz kakla, tā triec cauri nošu krusai bez atslābuma momentiem. |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2013|05:39 pm] |
Manuprāt labākais dubstep mix ever. Pareizs, tumšs, nedaudz dusmīgs dubsteps. Bez klauniem un wonky cirka.
No internetiem pazudis, tapēc uploadēju.
Tapis kautkad 2008/2009 gadā, precīzi neatceros kad uzpeldēja tīklos.
Peres One - sta visions (mp3, failiem.lv)
Tracklist :
1. Studio Secrets - Whenever You're Ready
2. Distance - Night Vision
3. Tyrant & Sloppy Jackson - Fear & Control
4. Rob Sparx - Trooper
5. MRK1 - Slope (edited)
6. Cohort - Widower (edited)
7. Sully - Wicked Webs
8. OSC - Zion
9. Stenchman - Distress Signal
10. Ka vs. enei - Opium
11. TRG - Killed It Dead (EmalKay remix)
12. Reso - Onslaught
13. Janner - Electricity
14. Twisted - Prophecy
15. TRG - Horny (Reso Remix)
16. Rob Sparx - Trooper (Bar 9 remix)
17. Bar 9 - Pull Up
18. King Cannibal - Badman Near Dark (Komonazmuk remix)
19. Peres One - Fridgefeeza
20. K-Stello - Autumn Wobblez
21. 6blocc - Gun Control
22. Caustik - Invisible Pain
23. Nero - This Way
24. Darkham - Age of War
25. Nero - Something Else
26. 6blocc - Wave tha Gunz
27. Don Goliath - Mrs. U |
|
|
| drīmpops |
[Jan. 21st, 2013|11:59 pm] |
|
Cocteau Twins mūzika ir kā tumšs, bet vizuāli ļoti krāšņs, psihedēlisks sapnis. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 18th, 2013|08:17 pm] |
Šo es klausījos jau pagājušonedēļ, bet nevarēju saņemties parakņāties pleijerī precīzo nosaukumu lai varētu par to uzrakstīt.
Parcik konvertēju no .flac(paldies klasikas pirāti-gurmān-snobi) un aizmirsu uzlikt lai tagus mp3 saraksta, tad ņemtne no failu nosaukumiem pēc tam meklēt internetos kas precīzi tas bija, ko klausījos. Bet tagad ir piektdienas vakars, un es esmu saņēmies beidzot uzrakstīt.(es zinu, ka kādam šobrīd galvā ieskanas viena čipša un dullā dziesma, o hai!)
Tātad...
Komponists : Debussy
Izpilda : Academy of St. Martin in the Fields
Diriģents : Neville Marriner
Serenade for Strings in E major, Op. 22
- I. Moderato
- II. Tempo di valse
- III. Scherzo: Vivace
- IV. Larghetto
- V. Finale: Allegro vivace
Ak, ak stīgu instrumenti. Šis ļoti skaists un pacilājošs. Liekas kas tīrs un gaišs caur ausīm līst sirdī. Diezgan arī enerģisks skaņdarbs. Katrā ziņā motivējošs, šo es klausīšos vel un iekļaušu favoritēs. Viss pēc kanoniem, aizmirsti ka skan ausīs, mūzika aptver ārpusi un iekšpusi, viss saplūst vienā harmōnijā.
Serenade for Wind in D minor
- I. Moderato, quasi marcia
- II. Minuetto: Tempo di minuetto
- III. Andante con moto
- IV. Finale: Allegro molto
Pat neskatoties uz pūšamajiem instrumentiem, patika. Tads viegli romantisks, nu kur var nolikt kāda stāsta tēlu kanālmalā, kurš aizdomājies par dzīvi. Nedaudz melanholiski, bet tomēr ne bēdīgi. --- Tagad nedaudz par citu tēmu - man arvien vairāk liekas, ka Vāgners patīk apspiestiem izvirtuļiem...
Tristan & Isolde marks a transition away from using harmony functionally, subordinate to melody, to something more important, where the sound of the harmonies themselves is becoming more important. You can pretty much understand the concept right away in the first few bars, with the famous Tristan Chord and its resolution. Wagner's move away from traditional functional harmony serves a dramatic purpose in this opera, delaying a proper resolution and cadence, and building the sexual tension steadily throughout the entire 5-hour duration, until they are finally resolved in Isolde's Liebestod (starts at about :45) which must be just about the most intense orgasm ever put into music.
Bet nu gan jau es drīz saņemšos paklausīties to ekzaltēti episki grandiōzo Vāgneru. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 18th, 2013|04:52 pm] |
Erik Satie - 42 Vexations (1893) performed by Stephane Ginsburgh
Vexations is a strange piece, of uncertain provenance and meaning. It's a simple, four-part theme for piano, with an inscription implying (though never stating explicitly) that the theme is to be performed 840 times in succession. Other instructions relating to tempo and the use of the bass are oblique, and up to the individual interpreter. Satie never published, performed, or discussed it in his lifetime; it was only brought to public attention in 1949, when John Cage published a facsimile version.
Ļoti tehniski patīkams un tīrs gabals, kaut repetetīvs, liekas autors sēdējis ar vienu roku atspiedis galvu un ar otru slinki spaidijis taustiņus. Strādāt pie šī es nevarētu, jo pārāk daudz klusuma starp notīm.
Sākumā jāpierod tik pie tā ka kautkas skan ne tā. Klausoties domāju - bāc nevar būt ka tik daudz pusnošu spēlē. Atnākot uz darbu, apskatijos internetos notis - izrādās toč tur čum un mudž no pusnotīm. Man nepatīk pusnotis...bet arī gribas klausīties vēl. Viņas ir kautkādas weird un savā ziņā neērtas manai ausij(itsevišķi akordi, kas satur pusnotis), bet prātam interesantas - prasa vēl. Toties forši, ka ear-training notiek pats no sevis, vismaz līdz noteiktam līmenim noteikti. Lai kautkur ietu vai meditatīvi šiverētos pa mājām ļoti atbilstoša mūzika. |
|
|
| Atonālie |
[Jan. 17th, 2013|12:46 pm] |
"If you're really feeling masochistic, there's always Karlheinz Stockhausen."
Bet protams, ar tādu vārdu jau nekomponēsi tak bērnu šūpuļdziesmas. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 15th, 2013|08:42 pm] |
Tātad par to Debussy lameri...
TITLE "Claude Debussy - La Mer: I.De laube a midi sur la mer"
PERFORMER "Orchestre National de France - Evgeni Svetlanov"
TITLE "Claude Debussy - La Mer: II.Jeux de vagues - Allegro"
PERFORMER "Orchestre National de France - Evgeni Svetlanov"
TITLE "Claude Debussy - La Mer: III.Dialogue du vent et de la mer - Anime et tumultueux"
PERFORMER "Orchestre National de France - Evgeni Svetlanov"
Nu galīgi tā jūra nav tāda jūra, kādu jūru, jūra man liek iztēloties. Šitā ir kautkāda debila. No multenes par septiņiem bogatiŗiem. Vai nu cik tur viņi bija. Ar vilnīšiem kas rotājas un spīguļo un baltas putas met, bez spēka un jaudas. Tik vien spēj, kā putas mest un visādu drazu izskalot krastā. Neko tas Debussy nesaprot no proper jūŗām. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2013|08:29 pm] |
|
dialōgs ofisēkas pagalmā: Mama, esli ti abaljoš kapot kompotom, ja tjebja ubju. |
|
|
| Unfair affair |
[Jan. 14th, 2013|01:55 pm] |
|
Kapēc visvairāk muzikālo ideju rodas tieši tad, kad ir vismazāk iespēju tās piefiksēt kādā skicē. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 11th, 2013|02:22 pm] |
"I am a moment illuminating eternity....I am affirmation...I am ecstasy."
Šorīt pa ceļam uz darbu nolēmu noklausīties Skrjābina Le Poème de l'extase op. 54
Jāpiekrīt Henrija Millera izteikumam, ka "It was like a bath of ice, cocaine and rainbows.". Kaut gabals sākas mierīgi, līgani un melodiski, tas lēnām pāriet orķestrālā orģijā ar grandiozitātes pieskaņu. Man žēl ir šķīvinieku. Stulbi ir 17 minūtes stāvēt un gaidīt brīdi, kad beidzot tev būs jāsāk klopēt šķivji. Var tak izmantot robotu ar sekvenceri.
Tomēr man kamernieki un soļņiki labāk patīk par orķestrāliem gabaliem. Orķestri bieži skaņ-wise get out of control un sāk izklausīties kautkā psihopātiski.
Ā nu jā un izpildīja šo francijas nacionālais orķestris, Jevgēnija Svetlanova vadībā.
Nākamais listē ir Debussy lameris, arī šī komplekta atskaņojumā.
"Никогда ещё, наверное, "Море" Дебюсси не звучало так ярко и образно, как в исполнении Евгения Светланова. Даже у таких специалистов по французской музыке, как Мюнш или Маркевич, я слышу при всех их сильных сторонах оркестр - а у Светланова само море."
Nu dzirdēsim, dzirdēsim.../skeptisks skatiens caur skeptiskām ausīm/ |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 9th, 2013|02:15 pm] |
Felix Mendelssohn Bartholdy - Octet for 4 Violins, 2 Violas, and 2 Violoncellos in E-flat major, Op. 20
1 Allegro moderato , ma con fuoco 13.05
2 Andante 6.36
3 Scherzo. Allegro Leggierissimo 4.55
4 Presto 5.33
Niels Wilhelm Gade Octet for 4 Violins, 2 Violas, and 2 Violoncellos in F major, Op. 17
5 Allegro momlto e con fuoco 9.23
6 Andantino quasi Allegretto 6.23
7 Scherzo. Allegro moderato e tranquillo 8.59
8 Finale. Allegro moderato vivace
Izpilda : (L'Archibudelli & Smithsonian kamermūziķi)
Vera Beths - Violin 1
Jody Gatwood - Violin 2
Lisa Rautenberg - Violin 3
Gjis Beths - Violin 4
Steven Dann - Violla 1
David Cerutti - Violla 2
Anner Bylsma - Violoncello 1 (Gade)/Violoncello 2 (Mendelssohn)
Kenneth Slowik - Violoncello 2 (Gade)/Violoncello 1 (Mendelssohn)
Lūk. Lūk šāda vijoļu/violu mūzika liek man pilnīgi bez iemesla asarām sprāgt ārā(un tā nav metafora, this shit's 4 real yo). Mendelsona oktets ir brīnišķigs. Brīžos kad liekas, ka tūliņ būs skaņdarba atslābuma punkts, tas tevi ciešāk satver un rauj tālāk debsīs. Bet tas viss notiek tik maigi un viegli. Liekas tu esi mazu kaķēnu vēderiņu ieskauts un ausī maigi runā mīļotā sieviete tikai tās lietas, kuras tu vienmēr esi vēlējies dzirdēt.
Gade oktets ir lēnāks, taču ar vairāk kāpumiem un kritumiem. Un paredzamāks. Šis tik ļoti neaizrāva, bet tik un tā brīnišķigi lielisks.
-
Ejot cauri instrumentālajai klasikai, arvien vairāk sakrīt vietās lietas un jēdzieni par moderno mūziku. Arvien vairāk liekas, ka modernā 'estrādes' mūzika ir šlāgeris, jo instrumentālajā klasikā fokuss ir uz skaņas formu, struktūru un faktūru, nevis uz stāstu. Tapēc man liekas, ka mūsdienu eksperimentālā un trokšņu mūzika ir idejiski tuvāka klasiskajai, nekā viss pārējais(nu izņemot moderno klasisko, kas by default ir tiešs pēctecis klasiskajai klasikai).
Instrumentālajā mūsdienu estrādes mūzikā arī nav gluži fokuss uz stāstu, bet tā fascinēšanās ar pašu skaņu kā formu nav tik izteikta - tomēr cauri spīd kas personisks un stāstveidīgs. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 7th, 2013|10:14 pm] |
Šīs dienas rīta seansā noklausijos :
KRZYSZTOF PENDERECKI
Threnody for the Victims of Hiroshima (1960)
Nu, biju gaidijis vairāk un spēcīgāk. Tēma tak smaga un spēcīga. Bet nu tāds nedaudz šizofrēnisks un maigs skaņdarbs.
NANCY VAN DE VATE
Concerto No.1 for violin and Orchestra 1 (1986)
Concerto No.1 for violin and Orchestra 2 (1986)
Concerto No.1 for violin and Orchestra 3 (1986)
Chernobyl (1987)
Izpilda : Polish Radio & TV Symphony Orchestra of Krakow
Šis arī diezgan šizofrēnisks un nedaudz neirotisks. Pendereckis patika labāk, jo bija plūdīgāks un ne tik saraustīts. |
|
|
| Klasikas seansi |
[Jan. 7th, 2013|01:42 am] |
| [ | Current Mood |
| |  numb | ] |
Brīvdienās noklausijos nedaudz klasikas.
Henryk Wieniawski : The Two Violin Concertos
Violin Concerto No.1 in F Sharp Minor, Op.14
1. I. Allegro moderato
2. II. Preghiera (larghetto)
3. III. Rondo (allegro giocoso)
Violin Concerto No.2 in D minor, Op.22
4. I. Allegro moderato
5. II. Romance (andante non troppo)
6. III. Allegro con fuoco - Allegro moderato (a la Zingara)
Izpilda : Itzhak Perlman, violin
London Philharmonic Orchestra
Diriģents : Seiji Ozawa
Šis man patika, smuks tāds, mierīgs un neuzbāzīgs. Tāda tīra un gaiša mūzika. Iedvesmo uz pozitīvu darbību.
Atšķirībā no nākamā....
Stravinsky - The Rite of Spring , Card Game , Concerto in D Major
Izpilda : BRT Philharmonic Orchestra
Nu kamõn. Šitādu neirotisku/histērisku huiņu es sagaidītu tikai no PSRS laika multfilmu skaņu celiņa.
Bet man jau bija aizdomas ka šis būs drausmīgs mēsls. Nosaukums The rite of the spring jau pasaka priekšā.
( Lasītājiem ar maigu un spilgtu uztveri, vai tiem kuri negrib lasīt baisu sūdu, nocenzorēju. Click to fuck your mind in a bad way. )
Lūk tāda utter huiņa ir šis skaņdarbs. Won't listen again, do not recommend.
The Romantic Piano Concerto, Vol. 52 – Goetz & Wieniawski
Hamish Milne (piano), BBC Scottish Symphony Orchestra, Michal Dworzynski (conductor)
Kontrastam, šis bija smuks un baudāms. Paredzams, kā jau klišejiska klasika, bet tomēr laba fona mūzika.
Franz Joseph Haydn
Symphony No.104 D-Dur “London”
9. Adagio – Allegro 9:16
10. Andante 8:06
11. Menuetto e Trio: Allegro 4:40
12. Finale: Spirito 6:53
Izpilda : Orchestra of the 18th Century on authentic instruments
Frans Bruggen – direction
Will listen again. Many times. Bet man jau vispār vājība uz romantisku un juteklisku vijoļu mūziku.
(Vispār, par vijolēm ir atsevišķa tēma)
PS. Tik nepadomājiet, ka es pretendēju uz Viedokli, ja. Es šos pierakstus veicu, lai pats vēlāk varētu izsekot savam ceļojumam klasiskās mūzikas lauciņā. Un ja paveicas, kāds lasītājs var mani kā ievirzīt, ieteikt vai palīdzēt šo tēmu explorēt. |
|
|
| Klasikas seansi : Chopin |
[Jan. 4th, 2013|06:04 pm] |
Nolēmu paklausīties klasisko mūziku. Sāku ar Šopēnu.
Baigā popsa tomēr. Tā jau ļoti smuki tas Chopins raksta, bet ilgāk par trīsdesmit minūtēm bez pauzes paklausīties nevar, apnīk. Tēmas bieži atkārtojas un vienmēr var paredzēt kāds nošu birums sekos nākamajā segmentā.
Summary : Ļoti skaista, tīra un garlaicīga mūzika klavierēm.
Playlist :
Chopin - Nocturnes (Ivana Moraveca izpildījumā)
Nocturne No.1 in b-moll, Op.9 No.1
Nocturne No.2 in Es-dur, Op.9 No.2
Nocturne No.3 in H-dur, Op.9 No.3
Nocturne No.4 in F-dur, Op.15 No.1
Nocturne No.5 in Fis-dur, Op.15 No.2
Nocturne No.6 in g-moll, Op.15 No.3
Nocturne No.7 in cis-moll, Op.27 No.1
Nocturne No.8 in Des-dur, Op.27 No.2
Nocturne No.9 in H-dur, Op.32 No.1
Nocturne No.10 in As-dur, Op.32 No.2
Nocturne No.11 in g-moll, Op.37 No.1
Nocturne No.12 in G-dur, Op.37 No.2
Nocturne No.13 in c-moll, Op.48 No.1
Nocturne No.14 in fis-moll, Op.48 No.2
Nocturne No.15 in f-moll, Op.55 No.1
Nocturne No.16 in Es-dur, Op.55 No.2
Nocturne No.17 in H-dur, Op.62 No.1
Nocturne No.18 in E-dur, Op.62 No.2
Nocturne No.19 in e-moll, Op.72 No.1 |
|
|
