| Klasikas seansi |
Jan. 9th, 2013|02:15 pm |
Felix Mendelssohn Bartholdy - Octet for 4 Violins, 2 Violas, and 2 Violoncellos in E-flat major, Op. 20
1 Allegro moderato , ma con fuoco 13.05
2 Andante 6.36
3 Scherzo. Allegro Leggierissimo 4.55
4 Presto 5.33
Niels Wilhelm Gade Octet for 4 Violins, 2 Violas, and 2 Violoncellos in F major, Op. 17
5 Allegro momlto e con fuoco 9.23
6 Andantino quasi Allegretto 6.23
7 Scherzo. Allegro moderato e tranquillo 8.59
8 Finale. Allegro moderato vivace
Izpilda : (L'Archibudelli & Smithsonian kamermūziķi)
Vera Beths - Violin 1
Jody Gatwood - Violin 2
Lisa Rautenberg - Violin 3
Gjis Beths - Violin 4
Steven Dann - Violla 1
David Cerutti - Violla 2
Anner Bylsma - Violoncello 1 (Gade)/Violoncello 2 (Mendelssohn)
Kenneth Slowik - Violoncello 2 (Gade)/Violoncello 1 (Mendelssohn)
Lūk. Lūk šāda vijoļu/violu mūzika liek man pilnīgi bez iemesla asarām sprāgt ārā(un tā nav metafora, this shit's 4 real yo). Mendelsona oktets ir brīnišķigs. Brīžos kad liekas, ka tūliņ būs skaņdarba atslābuma punkts, tas tevi ciešāk satver un rauj tālāk debsīs. Bet tas viss notiek tik maigi un viegli. Liekas tu esi mazu kaķēnu vēderiņu ieskauts un ausī maigi runā mīļotā sieviete tikai tās lietas, kuras tu vienmēr esi vēlējies dzirdēt.
Gade oktets ir lēnāks, taču ar vairāk kāpumiem un kritumiem. Un paredzamāks. Šis tik ļoti neaizrāva, bet tik un tā brīnišķigi lielisks.
-
Ejot cauri instrumentālajai klasikai, arvien vairāk sakrīt vietās lietas un jēdzieni par moderno mūziku. Arvien vairāk liekas, ka modernā 'estrādes' mūzika ir šlāgeris, jo instrumentālajā klasikā fokuss ir uz skaņas formu, struktūru un faktūru, nevis uz stāstu. Tapēc man liekas, ka mūsdienu eksperimentālā un trokšņu mūzika ir idejiski tuvāka klasiskajai, nekā viss pārējais(nu izņemot moderno klasisko, kas by default ir tiešs pēctecis klasiskajai klasikai).
Instrumentālajā mūsdienu estrādes mūzikā arī nav gluži fokuss uz stāstu, bet tā fascinēšanās ar pašu skaņu kā formu nav tik izteikta - tomēr cauri spīd kas personisks un stāstveidīgs. |
|