| |
[Nov. 19th, 2025|01:44 am] |
| [ | Fonā |
| | Ieva Akurātere & Simulācija - Tas šķēps | ] |
Es neatceros, kurš no autoriem rakstījis, ka aizkustinājums rodas no atmiņām par debesu valstību, labo, kas tur ir bezgalīgs un pieejams, bet šeit pavīd tikai kā kaut kas ātri gaistošs, nesatverams un nepiepildāms.
Ja par šo atceras aizkustinājuma brīdī, tas reizē kļūst arī par mierinošu pieskārienu. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ctulhu |
|---|
| Date: | November 19th, 2025 - 01:01 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
ātri gaistoāss, netverams => kaut kas nav kārtībā ar orientācijas un stabilizēšanas sistēmām.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168852/3923) | | From: | kochka |
|---|
| Date: | November 19th, 2025 - 10:14 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Ja pieņem, ka pastāv pārlaicīgais, kas nav tverams jutekļiem, tad diezgan saprotami, ka ir kāds starpposms, kas savieno materiālo ar mūžīgo. Un tad varbūt tas izpaužas kā īss uzplaiksnījums, vīzija. https://en.wikipedia.org/wiki/Aevum
| | From: | ctulhu |
|---|
| Date: | November 19th, 2025 - 10:20 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Tur ir zināma pretruna. Ja tas pārlaicīgais izraisa uzplaiksnījumus/ vīzijas - tad tomēr iedarbojas. Un ja iedarbojas - tad ar ko atšķiras no ne-pārlaicīgā? | |
