Ja pieņem, ka pastāv pārlaicīgais, kas nav tverams jutekļiem, tad diezgan saprotami, ka ir kāds starpposms, kas savieno materiālo ar mūžīgo. Un tad varbūt tas izpaužas kā īss uzplaiksnījums, vīzija. https://en.wikipedia.org/wiki/Aevum
Tur ir zināma pretruna. Ja tas pārlaicīgais izraisa uzplaiksnījumus/ vīzijas - tad tomēr iedarbojas. Un ja iedarbojas - tad ar ko atšķiras no ne-pārlaicīgā?