|
[Dec. 14th, 2022|08:57 pm] |
|
|
|
Comments: |
Nu, labi. Tātad nevis aptaujas varianti ir izvēles, tie visbiežāk nav atkarīgi no paša cilvēka izvēles, bet baidīšanās ir. Var runāt arī par rīcību par spīti baiļu sajūtai, kas arī ir nebaidīšanās veids. Jā, varu piekrist, ka es lietoju sevi kā mērauklu. Es negaidu ka citi baidīsies/nebaidīsies tāpat kā es.
Ironijas nav, es to domāju nopietni. Tas ka citi uztver to kā iesmiešanu re kā es no šī nebaidos, kamēr jūs muļķi baidāties ir kaut kāds interesants interpretācijas moments, kuru uzrāda pietiekami liela daļa komentētāju. Acīmredzot tāpēc, ka viņi domā, ka tiek aicināti iesaistīties manis piesauktajā ballītes spēlē un tādā veidā salīdzināties ar mani. Man nav tāda nolūka.
Jebkurā gadījumā paldies par skatu no malas. Man tas nedaudz palīdz.
Par termina izvēli, protams, var uzvīt veselu rakstu. Tur, protams, ir vēl papildjautājums, cik lielā mērā cilvēki baidās. Kur arī slēpjās attiecība starp uztverto ikdienas ('personiskās dzīves') realitāti un tās izvērtējumu. Vai aptaujas rezultāti atspoguļos draudu apmēru un saturu katra individuāla cilvēka dzīvē, diezin vai. Tā atspoguļos to, cik lielā mērā aptaujas autoru priekštati par sociālpolitiskajām problēmām pārklājas ar sabiedŗības draudu uztveri un to intensitāti. Es domāju, ka komentāri, ieskaitot manu, radās no interpretācijas, ka iemesli baidīties (dotās izvēles) būtu apšaubāmi.
Tev pilnīga taisnība tajā, ka tas, ka cilvēks no kaut kā baidās, nenozīmē, ka tas viņa dzīvē tiešām notiek, vai notiks ar vislielāko varbūtību.
Tas nenozīmē, ka draudu realitāte būtu apšaubāma. Tavs apgalvojums ir patiess arī vice versa, kāds var nebaidīties, bet būt apdraudēts. Mēs varētu iet pa punktiem un redzēt, ka piedāvātie varianti nav fantastiski.
Jā, nu fantastisks, nevis nereāls, izfantazēts, bet super, man patīk nozīmē. Tb ka ir jau pamatsaraksts, ko man vajag tikai papildināt (es šo skaidrojot jūtos kā kaut kādā prozas teksta analīzē, lol) | |