|
[Aug. 12th, 2018|11:39 pm] |
|
|
|
Comments: |
| From: | shelly |
Date: | August 13th, 2018 - 12:22 am |
---|
| | | (Link) |
|
Drusku pusaudziski izklausās. "Re, kā es varu, paskatieties, paskatieties!"
nu, jā, tas droši vien ir tas pats instinkts, kurš liek arī konkurēt ar pārējiem, izdzīvot, censties dabūt labāko partneri utt. Bet es nekad nebiju aizdomājusies, ka tādu joku pamatā ir zināšana, ka tā nav taisnība un vieglas iespējas ieraudzīšana kā pakāpties pa konkurences kāpnēm, izslēdzot veselu grupu cilvēku.
| From: | shelly |
Date: | August 13th, 2018 - 08:03 am |
---|
| | | (Link) |
|
Par pirmo nepiekrītu, par otro teikumu - o jā, izklausās loģiski.
| From: | shelly |
Date: | August 13th, 2018 - 02:46 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ai, man slinkums skaidrot. Bet atgriežoties pie paša puksta - ne visas blēņas ir smieklīgas. Joks tāpēc ir jocīgs, ka tur ir daļa nepatiesa un kāda maza daļa patiesības arī.
nu nezinu gan vai lai par joku smietos tur vajag obligāti klāt arī bišku patiesību. ar uz pārspīlējumu balstītiem jokiem, jā. bet citiem, piemēram, paņem realitātē eksistējošu īpašību, bet ievieto to situācijā, kur tā realitātē neeksistē.
Bļitkotājs no āliņģa izvelk alni. jautā: "eu, ko tu te?" alnis: "pareizi, ko tad es te...," un ielec āliņģī atpakaļ...
| |