Man no sirds patīk tās dienas, kad "darbs" ir cilvēku intervēšana, jo, nu, patiešām, tā ikdienā taču gandrīz nekad nesanāk tā vienkārši nosēsties ar cilvēku un +/- strukturētā veidā kādu stundu norunāt par kādu konkrētu tēmu. Bet tas ir tik sasodīti interesanti, jo tās stundas laikā var aizrunāties neiedomājami dziļi. Nu, tā, ka beigās tu no pirms stundas pirmoreiz dzīvē satiktā cilvēkā šķiries gluži vai kā no drauga. Vispār tāda intensīva un ilgstoša 1 pret 1 komunikācija ir tiešām kruta lieta.
2 domas | Ir doma!