13 December 2017 @ 05:08 pm
 
no, no?
 
 
13 December 2017 @ 07:50 pm
 
Kaut kur starp Matīsa un Brīvības ielām lidojumā sastinguši putni sastērķelē debesis kopā. Skaidrs - šonakt nesnigs. Decembris, plecus uzrāvis aukstā vēja dēļ, piepeši atceras, ka ir aizmirsis Viņas mājas ārdurvju kodu. Viņš jau sen neko nav aizmirsis, tādēļ izbauda šo nebijušo sajūtu. Pēdējā laikā viss paliek galvā. Tā vienkārši ir tik pilna ar visu un ar neko. Neizdodas to ne izskriet, ne aizsapņot prom.

"Un kā ir tagad?" Tavs klusums mani tincina. Nezinu. Kaut kā. Kaut kā jau ir vienmēr. Savā galvā es rakstu stāstu. "Mēs ieradāmies Valletā dienā, kad no pilsētas ielām pamazām tika aizvākti svētku rotājumi. Piedauzīga paskata pludmalē viļņi snaikstījās gar smiltīs atstātu anonīmu "HELLO JANUARY". Kur vien spēri soli, visur priekšā bija jūra. Lija un nebija nekā cita, ko darīt, kā vien palikt viesnīcā un ilgāk neizkāpt no gultas," tas sākas ar vārdiem.

Nezinu, kur būšu februārī. Tuvāk Tev, vienmēr par solīti tuvāk, es pasmaidu melnu, aroniju nošmulētu smaidu. Lai nu kā, pagaidām mēs esam tālu. Pagaidām ir tieši viens mandarīns no tiem diviem kilogramiem mandarīnu, kas patrāpījies ar lapiņu. Nezinu, nevaru to apēst. Taupu. Kaut kur tālumā aizdārd vilciens. Skaņā ir kaut kas no vienvirziena biļetes tiešuma. Man jāizkāpj jau nākošajā.
 
 
13 December 2017 @ 03:15 pm
kompja kurbulēšana  
Kompis pasācis nestartēties ar pirmo piegājienu. Nu, tas notiek tā: nospiežu power, viss sāk griezties (kompī :D), hdd led pāris reizes pamirgo, un tālāk nekas nenotiek. Tad slēdzelēju power ārā, un ar 20 sek pauzi iekšā, līdz ventilatoru un disku skaņām pievienojas windows 7 bilde, un tālāk jau viss atkal ir zašibis. Kas varētu būt tam par vainu?
Kompim divi gadi un labi kopts, par ramiem, mobo, tā kā nav aizdomas.
 
 
13 December 2017 @ 02:27 pm
Jumts  
Sveiki!


Ievācu informāciju, jo iepriekš neesmu saskārusies un vēlētos dzirdēt iz dzīves pieredzes utt.,

Pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu ēkā, dzīvokli atrodas jumta stāvā, tad nu reizēm sanāk nedienas ar to. Pašlaik lietus laikā gadās notecējumi skursteņa vietā.
Sazinājos ar īpašnieci/apsaimniekotāju ( kurai pieder lielākā daļa citu dzīvokļu ēkā), kā šo situāciju risināsim.
Atbilde bija par to ,ka jāvāc nauda no visiem īpašniekiem kuriem pieder kāds no dzīvokļiem ēkā.

Bet rodas jautājums.
Vai apsaimniekotājs kā tāds, kuram katru mēnesi tiek maksāta summa kaut kādu daļu summas nenovirza iekrājumos ar ideju ( visādi negadijumi gadās), jo apsaimniekotājs arī ir tas kuram pieder lielākā daļa no atlikušajiem dzīvokļiem.

Kā arī sazinoties, pirms diviem gadiem bija jau paziņojums ( jāparaksta) par jumta maiņu papīrs un 1.stāva esošie īpašnieki atteicās, bet kā tur ir.
Vai jums attiecas uz visiem? Vai tikai tiem,kas dzīvo augšējos stāvos?
Izklausās kā izklausās, bet padomu vajag, jo pašlaik vienīgais ko dzirdēju bija - sarunas ar visiem īpašniekiem, atvērts konts un vāksim naudu, pavasarī mainīsim, bet līdz pavasarim taču lietus vēl nolīs 100x.

Paldies jau iepriekš!
Sāpe pirms svētkiem ar neredzamu horizontu, jau sapņos rādās murgi, ka jumts aizbrauc :D
 
 
13 December 2017 @ 05:30 am
 
Pretsāpju tabletīšu krāsas ziema. (Es reizēm uzrakstu kaut ko tikai tāpēc vien, ka man patīk, kā tas izklausās.)

Kā vējš liek koku zariem sapīties, tā viss, kas noticis, ir rokas stiepiena attālumā. Un, kamēr vien mums vēl ir kabatā dažas rītdienas, mums vēl ir laiks.

Skumjas kļuvušas par manu sabiedroto - par papagaili, kas sēž uz pleca un bieži runā manā vietā. Vai varbūt drīzāk tās ir kā monēta, kas jau sen izņemta no apgrozības vai kas palikusi pāri pēc ceļojuma uz kādu tālu, eksotisku valsti un vienkārši uzrodas maciņā, iejūkot starp citām, derīgām naudiņām.

Vakar google meklētājā ierakstīju "Malta weather" un "origins of stoning". Pirmo tāpēc, ka drīz turp došos, bet otro tāpat vien, jo interesanti taču.

Rīt ar tēti iesim uz skaistu koncertu. Garīgā mūzika. Dziedās Latvijas Radio koris. Reizēm gribas kaut ko tādu.
 
 
12 December 2017 @ 05:04 pm
Portugāļu - latviešu  
Vai kāds lūdzu varētu šo glīti iztulkot?

Quando te vi, amei-te fá muito antes, tornei a achar-te quando te encontrei.
Nasci pra ti antes de haver o mundo.
 
 
12 December 2017 @ 01:06 pm
Donalds Daks  
Vai šeit atrastos kāds Donalda Daka entuziasts?
Meklēju stāstu par maģisko smilšu pulksteni, ko Knaps Makdaks kā vecu un sagrabējušu atdod Donaldam un mazajiem pīlēniem, un tie dodas papildināt smiltis tajā. Man vajadzīgs (latviski) pulksteņa nosaukums, vieta (oāze), uz kuru viņi dodas pēc smiltīm, un moto, kas iegravēts pulksteņa pamatnē (kaut kas tāds "līdz pienāks īstais laiks, pulksteņa īpašnieks kļūs arvien bagātāks", tikai rīmītē).
Uh, kā ceru uz tevi, Ciba!
 
 
12 December 2017 @ 12:36 pm
123  
Par tramvajiem un baklažāniem uzrakstīt.

Šorīt tramvajā starp vārdadienu paziņojumiem un multiplikācijas filmām bez skaņas arī video recepti ieraudzīju.
Ceptus baklažānus ar siera, tomātu, vēl kaut ko pildījumu.
Nez vai RS speciāli veģetārās receptes izvēlējušies rādīt? Es jau tikai par!
Baigi arī sagribējās ēst skatoties šo video recepti, izskatījās ļoti garšīgi, būs jāmēģina atcerēties un pasūtīt, lai mājās E. uztaisa.
 
 
12 December 2017 @ 07:44 am
122  
Bērnībā Ziemassvētkus sagaidīt nevarēja.
Tagad paši nāk virsū.
 
 
11 December 2017 @ 03:48 am
 
Performativity is a process that implies being acted on in ways we do not always fully understand, and of acting, in politically consequential ways. Performativity has everything to do with “who” can become produced as a recognizable subject, a subject who is living, whose life is worth sheltering and whose life, when lost, would be worthy of mourning. Precarious life characterizes such lives who do not qualify as recognizable, readable, or grievable. And in this way, precariety is rubric that brings together women, queers, transgender people, the poor, and the stateless. It is worth remembering that one of the main questions that queer theory posed in light of the AIDS crisis was this: how does one live with the notion that one’s love is not considered love, and one’s loss is not considered loss? How does one live an unrecognizable life? If what and how you love is already a kind of nothing or nonexistence, how can you possibly explain the loss of this non-thing, and how would it ever become publicly grievable? Something similar happens when the loss or disappearance of whole populations becomes unmentionable or when the law itself prohibits an investigation of those who committed such atrocities. For the queer movement, this was emphatically the case with AIDS, and remains the situation on the African continent and for all those populations throughout the globe who have no access to new drugs or no way to pay for them. These are but a few of the ways in which the differential distribution of grievability takes place, and when it does not actually lead to the annihilation of those who are already socially lost or socially dead, it ties them in knots without hope of ever becoming undone.

(Judith Butler "Performativity, Precariety and Sexual Politics")
Tags:
 
 
10 December 2017 @ 08:25 pm
lētākais un labākais zaļais koriandrs Rīgā šoziem  
Kur?
Rimī veikala plastmasā pārpakotais divstiebriņš nav risinājums tādiem koriandra mīļiem kā es.
Vai tiešām jātaisa marihuānas audzētāja cienīga instalācija un jāaudzē savs skapī?
 
 
10 December 2017 @ 08:16 pm
 
Jautājums tiem, kam ir pieredze ar Western Union: vai es varu izńemt naudu citā valstī, nekā to ir norādījis sūtītājs?
 
 
10 December 2017 @ 12:30 pm
 
Cik daudz pornofilmās redzamās sievietes izjūt patiesu baudu un cik no redzamām (dzirdamām) izpausmēm ir nepatiesas?
 
 
10 December 2017 @ 12:48 am
 
Nedēļas dažādie mirkļi:
* iepriekšējā nedēļas nogalē, kādā darba pasākumā pēc sarunas ar E. bija šī īpatnējā sajūta: es precīzi zinu to sajūtu un situāciju, biju gandrīz identiskā un dalījos, Parīzē esot, saņemot 'kā gan tā var' ļoti kritisku galvas māšanu. Par pašu situāciju diezgan ilgi pārdzīvoju, bet viņa to it nemaz neatceras. Centos nomierināt un skaidrot, ka pāries un mēs visi mācāmies, un kaut gan nav drošības sajūtas par nebūšanu melnajā sarakstā, cenšos cik vien spēju. E. izmantoja citu stratēģiju - sūdzējās vadītājai, kas sazinājās ar 'pāridarītāju' telefoniski, bet viņas klātbūtnē, raidot pārmetumus. Nez... man tas šķiet all sorts of fucked up.
* otrdiena, bija viena no gada sliktajām dienām, negribas pat pierakstīt... ceru, ka aplēses nav precīzas un līdz mehāniska palīdzība celim ir nepieciešama, paies vēl daudzi, daudzi gadi.
* un gadi tik tiešām rit tik ļoti strauji. Dz. dienas rīta priecājos par sniegu, jo tā ir lieta, ko vēlējos bērnībā. Tā tika aizvadīta bez drūmās pieskaņas, mierīgi un viegli, jau iepriekš rakstīju, kā tas ir manījies.
* pēc gandrīz 1,5 gadu ilga pārtraukuma, kādā no brīvajiem brīžiem tapa skice. Noteikti nav rādāma citiem, bet bija prieks, ka gan par vēlmi to atkal darīt, gan par to, ka spējas šķiet nav pilnībā zudušas.
* istabu rotā dzeltenes rozes un svece; nākamnedēļ jābūt par mentoru, kādā nelielā pasākumā, vainojiet manu atbildības sajūtu, bet tam jau viss sagatavots; noskatīju 4 grāmatas JR grāmatnīcā (tikai dāvanu kartes dēļ), ceru, ka nākamajā nedēļā tās nonāks manā īpašumā.
 
 
10 December 2017 @ 12:24 am
 
Look again (2015) - "About to end it all, a man is visited by his guardian angel who gives him a special pair of glasses that enable him to see if a person is good or bad." // Konceptuāli šķita ļoti interesanta filma, tomēr jau pēc neilga laika, galvenais vēstījums bija skaidrs un atlika tikai noskatīties, ka viss tieši tā arī beidzās. // 6 no 10 (bonuss par ideju)
Alien: Covenant (2017) - "The crew of a colony ship, bound for a remote planet, discover an uncharted paradise with a threat beyond their imagination, and must attempt a harrowing escape.'' // Ja pirmā no šīs sērijas ik pa laikam iekļāva kādu filozofisku ideju, tad šī ... 40 min iepazīstina ar kuģi / svešu planētu / mazliet tēliem un tad, kā ierasts seko atbilstošs atrisinājums. // 1 no 10
Life (2017) -  "A team of scientists aboard the International Space Station discover a rapidly evolving life form that caused extinction on Mars and now threatens all life on Earth." // Mazliet labāka, bet ļoti klasiska šī žanra filma, paredzamas ''neparedzamās'' beigas. // 6 no 10
Stronger (2017) - "Stronger is the inspiring real life story of Jeff Bauman, an ordinary man who captured the hearts of his city and the world to become a symbol of hope after surviving the 2013 Boston Marathon bombing." // Iespējams, ja stāsta autors pats būtu atveidojis galveno lomu vai kāds cits nepazīstams aktieris, nebūtu šī neizmantotā potenciāla sajūtas... grūti izstāstīt, bet scenārijam pietrūka klusuma brīžu un 'sarunas ar sevi' sajūtu. // 7 no 10
 
 
09 December 2017 @ 09:58 am
Teātris ģimenei  
Mīļie cibiņi,

Vēlos ģimenei (vecākiem ap piecdesmit, bērni tīneidžeri) uz svētkiem kultūru dāvināt. Variet man ieteikt kādu aktuālu teātra izrādi?

Paldies!
 
 
09 December 2017 @ 07:50 am
:)  


Собака — пехл. sag; авест. span-, n. Собака почиталась в древнем и средневековом Иране как священное животное. Она «превосходит человека в трех отношениях: у нее своя обувь, своя одежда, она бодрствующая, деятельная и бдительная» (Бд, 52); собакам уготовано место в раю на Стоянке звезд, причем от Большой Медведицы, то есть от севера, дэвовской стороны, за то, что они охраняют скот, они удалены дальше, чем люди (Бд, 52). К «десяти видам собак» причисляются «овчарка, сторожевая, то есть охраняющая дом, ищейка, молодая собака», а также бобр, лиса, ласка, ёж, выдра и виверра (Бд, 50). Собака вместе с петухом создана для противодействия дэвам и колдунам, она убивает такого демона, живущего в людях и животных, как демон жадности (Бд, 8); она создана для защиты овец и противодействия волкам (Бд, 7). Своим лаем собака «уничтожает всякую порчу и убивает боль». Собаку нельзя бить и обижать (ХвР, 96), и того, кто отказывал в еде «пастушьим и сторожевым собакам», кто бил или убил их, в аду ждет суровое наказание (АВн, 34), как и того, кто «бил и убивал» бобров, относящихся, согласно зороастрийским представлениям, к виду собак (АВн, 53).

-(Пехлевийский словарь зороастрийских терминов,
мифических персонажей и мифологических символов)
 
 
08 December 2017 @ 06:38 pm
Mēs ar kaķi vēlamies īrēt 1-istabas dzīvokli Rīgā  
Mēs ar kaķi vēlamies īrēt 1-istabas dzīvokli Rīgā )
 
 
08 December 2017 @ 10:48 am
121  
Būtu interesanti, ja varētu pierakstīt, kā citādi piefiksēt smalkākos savus mentālos stāvokļus. Par to, ka uz atmiņām šādu lietu sakarā paļauties nevar nav šaubu. Atcerēšanās notiek šajā brīdī, tās cēloņi ir šī brīža mentālie stāvokļi, kuri šīs atmiņas ietekmē, izmaina, pārveido.
 
 
08 December 2017 @ 04:51 am
 
Piektdienas un gada nogales Nogurums parastais, kas padarījis neiespējamu visu citu.

Ļoti patīk gaismiņas - pilsētas svētku rotājumi, īpaši tie, kas saposuši svinīgāku Brīvības ielu. "I have stretched ropes from steeple to steeple; garlands from window to window; golden chains from star to star... and I dance," vienmēr iedomājos par šiem vardiem, kad tos redzu. Omītei vecumdienās, kad vairs nebija spēka staigāt, patika braukāt pa pilsētu, pārsēžoties no viena transporta citā, un vienkārši skatīties pa logu. Es kaut ko tādu no sirds sapratu.

Ziema vienmēr rokrokā ar bezmiegu. Stāvi pie loga, gaismu neieslēdzis, skaties un domā, kapēc tur, aiz tā gaišā loga, kāds neguļ? Un kāpēc tur? Dienas nomoda pusē vienmēr var kaut ko izdomāt, vienmēr vieglāk paslēpties aiz visa, kas vien ienāk prātā - aiz darbiem, kalendāra lapiņu ritmiskās pāršķiršanās, aiz zili zaļajām gaismiņām, kas paliek pielīmētas pie tavas sejas, kad ieskaties telefonā, vai nav pienākusi kāda jauna ziņa, vai neesi palaidis garām kādu zvanu.