24 September 2018 @ 05:47 pm
kickstarter  
Vai kādam ir bijusi pieredze ar kickstarterēšanu?

Latvija nav atbalstīto valstu sarakstā. Vai kādam ir izdevies caur pazīstamu cilvēku caur akceptēto valsti iesniegt un realizēt projektu?

Paldies!

Atbalstītās lokācijas:
US, UK, Canada, Australia, New Zealand, the Netherlands, Denmark, Ireland, Norway, Sweden, Germany, France, Spain, Italy, Austria, Belgium, Switzerland, Luxembourg, Hong Kong, Singapore, Mexico, and Japan
 
 
24 September 2018 @ 01:33 pm
Krimināltiesību advokāts  
Labdien!
Iesakiet krimināltiesību advokātu Rīgā...
Un - kas vispār skaitās vidējā stundas likme/cita likme šobrīd?

Paldies.
 
 
24 September 2018 @ 12:26 pm
 
šīs šķita ļoti piepildītas brīvdienas. varbūt tāpēc, ka mazliet garākas. un pat ar visu to, ka garākas kā parasti, pamanījos visu novilcināt līdz pēdējam brīdim. suns pārēdās ziepju burbuļus. es sen nebiju smējusies.

vakar aizripinājāmies nosvinēt rudens sākšanos uz kādu ne ļoti tālu un ne ļoti slepenu vietu, kur putni un mākoņi, un tobrīd rietošā saule šķita mazliet aizsniedzamāki. lejā rāpjoties ierāvu plaukstā skabargu, ko jutu īdam pat cauri sapnim.

nolēmu, ka nav nemaz tik daudz kā tāda, ko es ļoti vēlētos. tik vien kā mazliet papildinot apšūt ar mežģīņu maliņu to vienīgo "šeit un tagad", kas man dots.
 
 
24 September 2018 @ 10:55 am
Jautājums cibistiem  
Hai, vai jums gadījumā nav tā, ka jūsu personīgais žurnāls ir tāds kā pastiprinātājs, ka, viss ko jūs tajā publicējat, pēc tam jūsu smadzenēs tiek pastiprināts? Ja uzrakstījāt vienu dzejoli, tad liela iespēja, ka domāsiet citus, ja būsiet dirsīgi 1x un labi sanāks, tad liela iespēja, ka jums tas iepatiksies, ja liksiet kaut kādus youtube linkus, tad liela iespēja, ka meklēsiet vēl linkus, kurus ielikt. Vai jums tā ir, un ja jā, vai bijāt to apzinājušies? Vai jums tas vispār ir svarīgi? Vai ir kāds, kurš no šī māk izvairīties un postēt cibā, nekļūstot par sevis paša karikatūru? Jo es gribu rakstīt, laikam, bet es gribu rakstīt Cibu nevis otrādāk, bet es jau esmu mēģinājis, un tas viss mani pārņem, un stūrē virzienā kuru es (protams, es) esmu izvēlējies, bet varbūt nemaz negribu.
 
 
23 September 2018 @ 11:33 pm
 
Ārprāts, man ir tik briesmīgi bail.
 
 
23 September 2018 @ 10:58 pm
Dziesma, kas visu padara gaišu  
Without
 
 
23 September 2018 @ 03:46 pm
 
Nedēļa bija viena no kreņķīgākajām, kādas pēdējā laikā ir bijušas... Bet gluži nejauši dabūju biļetes uz teātra izrādi, kas skaitījās 'izpārdota' un grāmatu, kuru lasot gan raudu, gan smejos un vēlos, lai tā nekad nebeigtos.
 
 
23 September 2018 @ 03:23 pm
 
Iekšējais monologs, rokoties pa skapi, kurā stāv tīrie dvieļi un gultasveļa:

- man vajag, lai ir vēl kāds tīrs trauku dvielis; nav ne jausmas, kurā plauktā jāmeklē, jo es te vienkārši vienmēr visu randomā sametu; laikam nav, cik negodīgi, bļe.

Vēl man kopš pagājušās nedēļas modernisma lit. lekcijas skan galvā Džoisa citāts - lapsa norok vecmāmiņu zem kāršu rozes.
 
 
23 September 2018 @ 11:55 am
Gnome vs Dwarf  
Sveicināti, cienītie!

Vai kāds ir saskāries ar gnome un dwarf tulkojumiem?
Latviski saka rūķis, bet gnome un dwarf tomēr ir divas dažādas lietas.
Varbūt kāds fantasy zinātājs var pateikt. Pazemīgi pateicos!
 
 
23 September 2018 @ 08:21 am
 
desolate and forsaken, eerily moaning dark winds murmur incantations, dusk calls forth shadows
 
 
23 September 2018 @ 07:05 am
 
rudens nojautas visur šorīt. sunim šorīt tas pats "es jau tagad zinu visu to, ko tu vēl tikai uzzināsi" skatiens. dzīve uzzied kā zilums, kas parādījies zem kājas mazā pirkstiņa naga. pagaidām kafija un grāmata, klusa nogaidīšana un paša svarīgākā - laika - došana visam, vēlāk droši vien ļaušanās pirmsrandiņa parastajam "man atkal īsti nav, ko uzvilkt" drudzim. pēdējā laikā atgriezušies sapņi, kuros dodos peldēt lielākās vai mazākās ūdenstilpnēs. mani vismīļākie ir tie, kuros aizraujos un attopos tikai, kad krasts vairs nav saskatāms.
 
 
Skan: Massive Attack - The Spoils ft. Hope Sandoval
 
 
20 September 2018 @ 09:24 pm
 
Liela problēma, kas neļauj man tikt galā ar lietām, ir sāpes un vispār tā intensitāte, kādā es piedzīvoju dažādas emocijas un reaģēju uz pasaules vai iekšējiem impulsiem. Kaut kas atgadās, un es vienkārši pēkšņi esmu iemesta centrifūgā, no kuras nevar tikt ārā. Tas arī ir iemesls, kāpēc es dažkārt izvairos cilvēkus konfrontēt ar lietām, kas man nešķiet ok - ne tik daudz, jo man bail no pašas nesaskaņu esamības, bet, jo es jau paredzu, ko tas man nodarīs, un es zinu, ka es atkal būšu tajā drausmīgajā virpulī, kur šķiet, ka vienīgā izeja ir, nez, izlēkt pa logu, jo tikt ārā no savas apziņas es nevaru. Es vairs neeju uz koncertiem, lai man nebūtu šī overlouda. Jo, ja mūzika mani tiešām uzrunā, arī tad man gribas izlēkt pa logu. Labi, ka ar citām mākslas formām nav tik traki. Arī it kā patīkamas emocijas un impulsi var kļūt neizturami, kad sasniegta noteikta intensitātes pakāpe. Es par šo arī daudz runāju terapijā. Pasauli piedzīvot vienkārši bieži ir pārāk neizturami.

Bet pēdējā laikā es esmu pamanījusi, ka manā galvā ir kaut kāds klusuma punkts. Reizēm notiek kaut kas ļoti nepatīkams, cilvēki man saka sāpinošas lietas, ir konflikts vai taml., un es joprojām piedzīvoju visādas emocijas. Un izjūtu tās spēcīgi. Mēdz būt ārkārtīgi grūti un nepatīkami. Bet nav vairs kādreizējās panikas. It kā starp mani un visām tām manām emocijām vai citu cilvēku emocijām būtu neredzams plīvurs. Un tā nav tā agrākā distancēšanās, kas patiesībā ir tikai coping mehānisms traumatiskai realitātes pieredzei, bet gan ļoti skaidra "I stand still no matter what happens" sajūta. Tas ir tikai reizēm, kad es to sajūtu. Bet tas tāpat šķiet neticami. Tas ir kaut kas līdzīgs kā ar feju apli grāmatā The Ocean at the end of the Lane: kamēr varonis stāv konkrētā dārza punktā, viņam nekas nevar notikt, kaut gan apkārt lidinās visādi monstri. Tikai tas feju aplis ir manā galvā. Un var neticēt, ka tas eksistē (grāmatā puika arī domā, ka tās ir muļķības, līdz tas strādā). It is, what it is. Pagaidām es šo esmu piedzīvojusi tieši konfliktsituācijās. Es joprojām ļoti pārdzīvoju, bet tas viss man vairs nevar tik fundamentāli nodarīt pāri, kā tas ir bijis agrāk.
 
 
20 September 2018 @ 03:26 pm
menedžmenta teorijas un prakses  
tā kā darbiņā man arvien vairāk nākas iegremdēties menedžēšanas lietās, turklāt iekšējā izglītošana ir tipa teju neeksistējoša - tad nu sērčoju un lasu visādas gudras grāmatas and shit.

jautājums - vai pastāv daudzmaz reālistiskas menedžmenta teorijas/skolas, kas balstās anarhijā?
 
 
20 September 2018 @ 10:19 am
Palīgs vecai dāmai  
Meklē kādu, puisi vai meiteni, kas varētu 3x nedēļā sev ērtā laikā uz pāris stundām aiziet pie 92 gadus vecas, Valdemāra ielā dzīvojošas sievietes un viņai palīdzēt - nopirkt pārtiku, iziet ar viņu pastaigāties, pavadīt pie ārsta, uz aptieku, uz parku, varbūt uzslaucīt grīdu un nomazgāt traukus, bet galvenais - morāli atbalstīt un uzklausīt. Kundze ir ļoti saprātīga, inteliģenta un šarmanta, bet bez palīdzības vairs nevar iziet no dzīvokļa un sagādāt sev ikdienā nepieciešamo.
150 eur mēnesī. No 5. oktobra.
Esmu ārzemēs vēl 10 dienas, pēc tam interesentus sakontaktēšu.
 
 
20 September 2018 @ 09:52 am
 
Labdien! Meklēju kādu, no kura 29. vai 30. septembrī noīrēt/aizņemties kravas mikroautobusu vai citu piemērotu transportu pārcelšanās darbiem. Jābrauc būs no Rīgas - apmēram 120 km. Var ar šoferi, bet labāk bez, jo tad jāmaksā arī šoferim, hehe, un mūsdienās dzimtenē vēl nemaksā kā Eiropā.

Uzraksti komentāru, atbildēšu ar e-pasta adresi uz tavu cibas e-pastu. Negribu saņemt ziņas no slepenajiem p.
 
 
20 September 2018 @ 09:37 am
Telefona dati uz citu (Android)  
Kāds šobrīd ir optimālākais tūlis, lai no viena android telefona uz citu pārnestu datus (kontakti, sms, foto)?
Ja tas ko maina - no Sony uz Google.
 
 
19 September 2018 @ 05:10 pm
 
Nosalusi par spīti vasaras nepiekāpīgumam, toties pamanīju, ka cepumi, ko pamazām skrubinu, ir izcepti kā saulītes, palmas un zivtiņas. Ja visi garšo vienādi, tad kāpēc man liekas, ka vislabākie tomēr ir tie, kam zivtiņu forma? Mamma šorīt pareizi pateica – labāk vienu reizi šo zebras pakaļu, nekā visu laiku šīs bezjēdzīgās melnbaltās svītras.
 
 
19 September 2018 @ 02:57 pm
Raudāt smieties  
Shizo
 
 
19 September 2018 @ 09:23 am
 
Sorit lasu kadas sievietes stastijumu par atminjam, kas vinjai vienmer saistas ar vasaras beigam. Kaa projam no juras dodoties vecmamina vinu un vinas masu vienmer skubinajusi atskatities un pamest mirdzosajai zilgmei gaisa skupstu. Ta vienmer bijusi ka punkta pieliksana vasaras vieglumam.

Brinumainas parvertibas vakar. Nevar jau saskaitit, kuras pec kartas. Atkariga no parmainam. Ja dzivi butu tik viegli iemainit pret citu, es dazreiz domaju. Nekas jau tads. Tapu par toni tumsaka, nopietnaka. Ja friziere nebutu varejusi piekerties man klat uz sitiena, diez vai tam butu sanemusies tik driz.

Astonus gadus neesmu paskatijusies uz citu debesu pusi. Piektdien paskatisos. Ja godigi, es vnk vairs negribu so es, es, man, man. Sevi es pazistu, man vairak nav ar sevi tik interesanti ka kadreiz, kad skita, ka man viss par mani ir jaunumi. Tagad es domaju, kas sakams Tev. Pastasti man pasaku. Lai beigas ir pieradinatas ka zilite, kas nebaidas pienemt cienastu no Tavas pastieptas plaukstas.
 
 
18 September 2018 @ 08:00 pm
 
Čau! Draudzene Vācijā meklē au-pair. Šausmīgi forša (atvērta, jautra un tiešām sakarīga) ģimene ar 2 sīčiem -10 un 8. Svarīgi ir autovadītāja apliecība, jo jāved uz dažiem pulciņiem. Ja zini kādu, kurai (am)interesētu padzīvot Vācijā, mācieties valodu un labi pavadīt laiku, dodiet ziņu.
Oficiālajā au pair nebija neviena no Latvijas, bet viņiem būtu interesanti, jo līdz šim iepazītie letiņi ļoti patika.