Šķiet, ka mans lauka darbs piektdienās vienmēr liks man justies slikti. Ir bezspēcības sajūta, dusmas un bēdīgi. Un pirmo reizi ir tā, ka kaut kādā mērā distancēties ir ne tikai grūti, bet liekas nepareizi. Un vēl nekad iepriekš man nav bijis tik daudz piezīmju un dienasgrāmatas ierakstu, kā tas ir šoreiz.
Pašrefleksijas, ibio.

Bet citās dienās ir labāk. Nereti pat patiešām pozitīvi un pacilājoši.