Ā, un vēl bēdāšanās kontekstā es gribēju piebilst, ka pirms diviem mēnešiem pasūtīju draudzenei dzimšansdienā dāvanā grāmatu, kas ir viena no skumjākajām un tajā pašā laikā skaistākajām un jaukākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Bet vēl joprojām man ik pa laikam jādomā, cik ļoti okej ir dāvināt grāmatu, puse no kuras liek galīgi raudāt. Plus vēl man jādomā par iespēju, ka viņai nepatiks, bet viņai taču nedrīkst nepatikt, jo tā grāmata man ir tik mīļa. Nu ja. Stāsts par īpašām lietām, īpašiem cilvēkiem un īpašām attiecībām.