28 December 2011 @ 11:48 pm
 
Draudzene mani šovakar aizveda Annu Kareņinu skatīties iekš Nacionālā teātra. Atzīstos, gāju visai skeptiski noskaņota, jo man kaut kā ir sanākusi šausmīgi slikta pieredze ar to teātri + šī izrāde in general ir Tāda... spēcīga (ne obligāti pozitīvā noskaņā), klasika un tā vai ne. Rezultātā bija spēcīgi, tajā spēcīguma nozīmē, kas ietver visu. Mani tā sajūta vienmēr pārņem fon Trīra filmās, tā ka lēni un neatvairāmi tuvojas ar-iekšām-uz-āru. Brīnišķīgi aktieri un iestudējums. Tas teātris vienalga nepatīk, kind a nosit sajūsmu drusciņ, bet nu tās jau manas sajūtas un pārdomas.

Izrādes laikā protams nāca virsū antro domas par ekspektācijām, dzimtēm, lomām, priekšstatiem, habitusiem n'shit; domāju par sevi un citiem un Kareņiniem, Vronski un pārējiem, un sapratu, ka no tā laika jau nekas nav mainījies. Varbūt tā ir lieta, kas nemainās. Ik pa laikam rodas ilūzija, ka viss izdodas, ka atliek tikai ļauties un tūlīt tūlīt būs jaunā skaistā pasaule, bet rezultātā tu attopies tajā pašā vietā, varbūt mazliet sliktākā un nomācošākā dēļ tām pozitīvi tendētajām gaidām, kas pirms tam bijušas. Nav jau tā, ka es teiktu, ka pozitīvisms ir slikts un nafig to, vienkārši būtu labi, ja varētu vispār apzināties visas savas ekspektācijas pret sevi, galvenokārt.

Kārtējais ne visai sakarīgais raksta gabals, ko tomēr nedzēsīšu ārā, pārāk daudz citādi esmu sākusi to darīt.
 
 
( Post a new comment )
Mehāniskais vienradzis: fritz[info]nefolk on December 29th, 2011 - 12:54 am
patika stroboskopi, neraksturīgi maz aktieru, bet tada jau tā elite ir pašķidra, nepatīk nacionālais teātris vispār (izņemot 2. balkonu)
(Reply) (Thread) (Link)
viņa[info]_serpentine_ on December 29th, 2011 - 01:59 am
Jā, mēs tieši bijām otrajā balkonā. Šķiet, nekad iepriekš tur nebiju bijusi, tādēļ arī papriecājos skatoties uz gaismu lietām. Un tas, ka maz aktieru - man šķita stipri vairāk kā ierasts (laikam eju uz tādām vienīšu izrādēm) + monologu daļas bija vislabākās.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Mehāniskais vienradzis: fritz[info]nefolk on December 29th, 2011 - 02:19 am
man parasti gadās 1. balkons (jo tur ģimenei ir abonements) un tajā var sanākt bailes, naids un ciešanas, ventilācija bieži mēdz būt prejudiced par labu dāmām plānās vakarkleitās, vēl tur sanāk tāda kā CO2 kabata starp balkoniem (tāpēc 2. ir tik feins, jo augsti griesti, un tur vsp ir tas 17. gs. šekspīra teātra fīlings, prasās, lai tirgotu alu, bulciņas un puvušus ābolus par santīmu), rezultātā izrādi nereti kļūst neiespējami baudīt fiziskā diskomforta dēļ. Kareņinā vairāk aktieru kā ierasts? Nuja, man tad laikam parasti trāpās visādi balagāni (skroderdienas, latgole (šis bija pretīgs), tas ar govi par dziesmu, par vairošanos u.tml.), tāpēc šī likās tāda stipri ieturēta un minimālistiska salīdzinoši (gan jau tāpēc, ka mazs budžets :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
viņa[info]_serpentine_ on December 29th, 2011 - 09:54 pm
O, man vispār nepatīk tādas relatīvi norobežotas telpas, kur ilgstoši jāuzturas ar daudziem cilvēkiem kopā, tā ka vietas laikam nudien mums iznākušas labas (:

Johohoo, bet par Latgales izrādi tur es tev piekrītu, vienīgā izrāde, no kuras aizgāju (ir vēlviena, par ko nožēloju, ka to neizdarīju gan). Tajā gan jau pie vainas bija mana neatbilstība mērķauditorijai - penšas bija sajūsmā! Bet balagāni man netīk. Tādēļ netīk arī Nacionālā teātra atmosfēra ar smalk-kleitām un uzvalkiem, apetaizeriem, dārgiem alkoholiem n'shit. Uz teātri gribas iet skatīties izrādi, nevis būt par daļu no tās.
(Reply) (Parent) (Link)