el

šodien autobusā vecs vīrietis sita kanti vecai sievietei. lai gan viņš man uzkāpa uz kājas, laižot viņu sēdēt, un viņa mazliet oda, tas tāpat likās baigi romantiski un jauki.

and i slept. babies don't sleep this well.

aizstopēt uz tallinu ir ātrāk, nekā aizbraukt ar autobusu.

bet man laikam patīk igauņi
sasodīts, jā
es kādas divdesmit minūtes shēmoju savu nākotni igaunijā, skatoties uz eglēm, no kurām tumsā izskatījās, ka sniedzas tumšas rokas, un tad es aizmigu.

tagad tas vairs nešķiet tik ģeniāli, bet varbūt jāpaļaujas uz savu spontāno gribu, nevis simts reizes viss jāpārdomā.
tur tā mākslas akadēmija šķiet cerīgāka.

šķiet, ka otro reizi tā, ka fonā skanēja mūzika.

esmu mājās un ir nakts. pa virtuves logu spīd pilnmēness, bet tas ir milzīgs un gaisma ir šausmīgi spoža. apkārt lidinās kaut kādi dēmoni un kaķis psiho, suncītis arī tāds nemierīgs. manā istabā ir kaut kāds ugunskurs. bet man laikam ir vienalga, es kavēju tikšanos, tā nu es izeju no mājas un pēkšņi ir diena. vasara. uz tāda kā ceļu krustojuma es satieku māsīcas un brālēnu, mēs visi esam +-10 gadus veci. bet man ir tumši mati un svārki. skrienam uz veikalu pēc saldējumiem.

kārtoju matemātiku, pirmajā solā sēdēja meitene, viņai iezvanījās telefons un es momentā iztēlojos kā viņa mājās pie šīs šausmīgās dziesmas dejo pie spoguļa. viņai bija rūtainas bikses un sarkani zābaki un milzīga mugursoma. vispār pilnīgs nonsenss, man šķiet, ka es aizdomājos par visu iespējamo, ne vien matemātiku.

hm
un baigais baigais baigais nogurums. izrakstīja zālītes, varbūt beidzot pagulēšu un nejutīšos tā. nekā.
it kā viss notiek apkārt un es esmu citā telpā. no malas.

pie kreisās potītes, jo brālēns mani piesēja pie krēsla.
uz labā ceļgala - lekšana ūdenī.(uz akmens)
uz kreisā rokas īkšķa spilventiņa, jo nogriezu sev gabalu.(mainot rīves asmeni)
labajā sānā/uz vēdera - virsnieres cistas operācija.
zem kreisās uzacs, jo ietriecos galdā apmēram trīs gadu vecumā.
un tagad pavisam noteikti būs uz labās potītes/ap potīti.
tik
jobani.

kāpēc sekli cilvēki ir tikTIK pretīgi.

nu nebūs. tas NEKAD nebūs tas pats.

mana loģiskā domāšana nomira pirmajā klasē, kad nesapratu matemātikas uzdevumu.

figūru vietā bija jāieliek skaitļi. vienā stabiņā bija trijstūri skaitļu vietā, otrā kvadrāti.
es nesapratu kas ir jādara un pateicu, ka tās figūras ir jāsamaina vietām. visi smējās. skolotāja man veltīja iznīcinošu skatienu.
viss. trauma.

es nesaprotu kāpēc es daudz ko tik labi atceros.

viņi ēda, dzēra, žūpoja un meitas šūpoja

sniegs traucē man paspēt uz autobusu,(pieradums, ka pa 1 min var aizskriet) tāpēc jābrauc ar tramvaju.
ai, kā man riebjas tramvaji.
tur ir pilnīgi cita sabiedrība. autobusā visi guļ. tramvajā visi ir nomodā, kaut kādā haosā un visi bēg no kaut kāda veca vīrieša, kurš vizinās par brīvu un runā ar sevi tramvajā. ka tikai nenostāties viņam blakus. augstākā frāze arī ir viņa pērle, šorīt iespiedās manā atmiņā. pārējais ir nonsenss par kariem un to, ka jāsavelk jostas stingri lai nenosaltu.

melno cepurīšu balerija
izklausās tik labi.

visu dienu kaut kāds jobans karstums iekšās. nav temperatūra, bet sajūta, ka asinis sviltu. kaut kad vasarā tāpat bija. toreiz domāju, ka tas bija dēļ visādām emocijām, ja, šodien man nekādas emocijas nebija.

vai spodris vispār rasmu mīl? rasmai tā šķiet. un vai rasma spodri mīl?

es nepazīstu nevienu rasmu un nevienu spodri. žēl.

was anderson filmas ir lieliskas. (the royal tenenbaums, moonrise kingdom, the darjeeling limited, the life aquatic with steve zissou)
tik, tik labi kopumā. un vizuāli pievilcīgi.

aizmigu angļu valodā es. nosapņoju vasaru.
ej prom, sniegs.


visi patiešām pie visa baigi piedomā? es vispār nedomāju.
kāpēc jādomā.

vienkārši
viss ir vienkārši.

emocionāli izvēmos. vairāk neēdīšu vecas emocijas.

tās sasodītās 15min pirms autobusa, kad domā, taisīties un skriet vai vienkārši nogulēt pirmo pāri.
miegs uzvarēja un pamodos tieši pēc stundas.

man ir miega problēmas, pēdējā laikā varu aizmigt tikai ap diviem, trijiem naktī. ņemot vērā, ka ir atsākusies rutīna, kad man ir jāceļas ap septiņiem, ir diezgan slikti.

"saulīt mīļā, tev ir jādzer daudz ūdens"

sūrst caurums uz kājas. (paldies, ogle, kas gan jau dega visos 9843217688 grādos)
un kas, sasodīts, ir miegs?

nogulēju apmēram 14 stundas. baigi sasapņojos, bija vēl trešais, bet to es nespēju atcerēties.

1. ir nakts. visas zvaigznes nav zvaigznes, bet nlo šķīvīši. tad skats no tiem attālinās un pietuvinās zemei, pie swedbank ēkas, kur atrodos es. pie ieejas mētājas atslēgas un es zinu, ka tās ir annijas atslēgas. es dodos iekšā ēkā un braucu ar liftu augšā. liftā ir gulta un lifts kustās ar neizsakāmi lielu ātrumu. uzbraucu līdz augšai un saprotu, ka nav jēgas, sagaidīšu anniju lejā. braucu lejā un viņa jau tur ir, sazagusies naudu. dodamies prom, viņa stāsta, ka flirtējusi ar bankas darbinieku dabūjusi atslēgu. es prasu, vai nav bail no policijas, un tajā brīdī viņu aiztur.
es viņu īstenībā esmu satikusi tikai vienu reizi un toreiz man viņa ļoti, ļoti nepatika.

2. veca māja, es esmu mazs bērns un man atkal ir jāspēlē loma - šoreiz filmā. es atkal nezinu tekstu, bet man saka, ka galvenais ir izvairīties no ilgiem klusuma brīžiem un bezjēdzīgas runāšanas. telpa ir ļoti veca, tāda šķūnīga, man jātēlo kaut kādu aristokrātu atvase senos laikos.

http://www.youtube.com/watch?v=qeyWUjtfvEQ