el

šodien modos trīs reizes. piezvanīja un kaut ko stāstīja, bet es biju visai... tikko pamodusies, vai ne? tādēļ sarunas detaļas neatceros.


sapnī es devos uz vakarskolu ar meiteni no 13.autobusa.(regulāri braucam kopā, bet es viņu nepazīstu) viņa man stāstīja cik tur ir forši. tas atradās kaut kur aiz centrāltirgus, tur bija apkārt vecas koka šūpoles un citas uzpariktes. iekšā ēkā ļoti daudz cilvēku, gaiteņos cilvēki zīmē uzstādījumus, satieku daudz pazīstamos no visādām citām skolām. tad mēs visi ejam pīpēt kaut kādā koka nojumītē, kur vidū ir smilšukaste. man tur patika, bet tad mani pamodināja.

tādu stresu es nebiju izjutusi sasodīti sen

ak jel
jutos kā nokaunināta aita

un uzreiz pēc tam gaidu autobusu ar savām saasinātajām, uzvilktajām domām un uzbāžas kaut kāds vīrietis ar savām šķiltavām un
"tik skaistai nevajadzētu pīpēt, bet tad jau var piedot" eem ko?

pilnīgs pilnmēness
vēl tagad mazliet deniņos pulsē un nekāds ēdiens "tu vispār ēd? būsi vēl tāds skelets kā mamma"

šodien uzsākām pikniku sezonu un man šķiet, ka joprojām daļiņa manis ir iesaldēta.

un mani fascinē tie sezonālie draugi. dažnedažādi aizmirsti cilvēki ar pavasara iestāšanos sāk zvanīties un aicināt kaut kur. it kā jau vienalga, bet a mi zan ti. un vēl pat nav sācies siltums. (tātad būs vēl)

"maini un mainies uz augšu!"

visam pāri tāds visaptverošs, salds nogurums. man patīk sevi tā nokausēt. (esmu jau pamanījusi, ka ja iedziļinos, tad iedziļinos pamatīgi un iespējams tālākā nākotnē potenciālas noslieces uz darbaholismu)
vismaz pagaidām.

šodien centos piecelties stundu un piecdesmit minūtes, periodiski atkal ieslīgstot sapņu valstībā.(regulāri atkārtojās kaut kāds tokyo city un milzīgi , vienacaini lūši) mans stāvoklis ir kļuvis tiešām tik vienaldzīgi apātisks no rītiem, ka man vajag atrast kādu ļoti labu iemeslu lai izvēlētos pamest silto gultu un doties ārpasaulē.
nē, nu gan jau drīz pienāks tas laiks, kad varēšu mundri izlekt no gultas līdz ar modinātāju un tā riktīgi lustīgi sataisīties. (es speciāli iebāzu to stulbo frāzi)

jauku dienu.

savā ētalona bildē izskatos tik skumja, cik vien skumja es varēju šodien izskatīties.
ou em džī. el ou el.

bet vispār es jūtos labi. un gribas svinēt kaut ko, tikai nezinu ko.

(...)
un neiedomājama
tā bezgala cīņa,
tie bezgala tavi vaidi
un briesmīgās apdegumbrūces
apnīk.

un, tikko sāpe ir projām,
tu celies un aizej meklēt –
kur atkal ir kāda uguns.

'jaunā gada apņemšanās' ir muļķības. tomēr kaut kad janvārī uzrakstīju tū dū list. tāpat. bija baigi svarīgi notepadā rakstiski dokumentēt šo un to, ko izpildot justos labāk. vakar pārlasīju un lūk, trīs no septiņiem punktiem ir izpildīti. ai cik es veikla.




un es nesaprotu, vai nu kāds TIK skaļi krāc vai arī tas ir ledusskapis.(poltergeists?)

skaisti pieturu nosaukumi melo.

suns rej, bet miskaste ripo tālāk

nosēžas blakus māte un viņai klēpī meita. klusē, klusē un tad

-audzinātāja nebija skolā, un tad.. un tad atnāca cita skolotāja un deva mums sestās klases uzdevumus!
-nu, un kā?
-viss pareizi!
-tad jau esat malači.
-jā, tikai tie bija 6.klases uzdevumi bērniem ar domāšanas traucējumiem. (OH NOOO)
-tev taču nav domāšanas traucējumi?

es reizēm braucu sabiedriskajos transportos un knapi valdos lai nesasmietos. klausīties citu sarunas ir nesmuki, bet kuru tas interesē.
kura skolotāja dod tādus uzdevumus normāliem bērniem un kāda velna pēc? un kāpēc tā mazā meitene tad ar to tā lepojas?

ai, nu kaut kā jau tas nejēdzīgais laiks ir jāaizpilda, bet vispār jau negribas neko
vienīgi izrakt alu un aiziet ziemas miegā

"man patīk tavi smiekli. tie atgādina delfīnu, kurš mirst."

vispār pēdējā laikā mans ego tiek tīri jauki glaudīts pa spalviņai.
sākot ar to, ka mani pieņēma hamletā(ignorēšu faktu, ka droši vien tika pieņemti daudzi, un, ka es tur tik tā, sevis pēc atrādījos atlasē), turpinot ar darba atrašanu, pietam tāda, kas man pašai tīri labi pie sirds iet(nē, atsaucoties uz kaut ko, ko te iepriekš minēju - pie jēzus es nestrādāšu, sekoja cits, labāks piedāvājums), un tālāk būtu jāpiemin komplimenti, kurus no dažādiem cilvēkiem pēdējā laikā sanāk dzirdēt. nu, paldies, paldies, mīļie. xoxo bučuxi mca mca

bet ziema gan man riebjas. apnicis katru rītu risināt jautājumu, cik drēbju kārtas labāk vilkt, un tā tālāk.(es jau tāpat esmu salstošs cilvēks, kur nu vēl ziemā) it kā jau skaisti tie baltie sniegi, bet ļoti, ļoti diskomfortabli. vairāk mīnusu nekā plusu.

the king is gone but he's not forgotten

skrēju un sāpēja apakšējās ribas. tā reizēm gadās. un tad es atnāku mājās un gūglēju un skatos, vai ar manām ribām kaut kas nav kārtībā. bet laikam jau ir ok.

"- tev vajadzētu vairāk lasīt grāmatas, mišel. pasaulē ir divu veidu cilvēki - tie, kas lasa grāmatas, un tie, kas klausās tajos, kuri lasa grāmatas."

visbiežāk vienkārši čīkst par savām stulbajām problēmām un pat neliekas zinis, kad tu viņai iebāz sejā acīmredzamu problēmas risinājumu, bet tikai turpina pohujā čīkstēt////??????



šodien tā kritiski.

man vienmēr gribas darīt pretēji to, ko no manis cilvēki sagaida. emociju ziņā, es domāju.
un tā nu es periodiski brūku virsū cilvēkiem, kuri man tuvi un kuriem nedod dievs varētu ienākt prātā, cik man viņi ir tuvi.


man nav ne jausmas kāpēc man tā gribas darīt.
"nu KĀPĒC tu TĀ dari?!" (galvā skan a pārmetošā, sāpinātā balss, kad kādu miljono reizi izdaru kaut ko aplami debīlu)
tas ir pretīgi un bojā visu.


es sasodīti nemāku kontaktēties ar cilvēkiem
tā mazliet, ikdienišķi, virspusēji ok
bet kad lietas aiziet dziļāk, tas man ir iekšējs terors pret sevi un nervu sabrukums

es tā gribētu lai kaut kāda poiša, vai nezinu kas, mani apgaismo... kas tie par īssavienojumiem manā sistēmā.
nesaprotu kāpēc esmu tik komplicēta un kāpēc man līdzi nenāca "_navnejausmas skaidrojošā vārdnīca" un "lietošanas instrukcija"...

šonakt kāds bija pasūtījis gangsterus, lai mani nogalina. es bēgu un slēpos pie kaut kāda veikaliņa ar baltu jumtu. lija lietus. tad seko kaut kāds pārrāvums un es pēkšņi esmu gangsteru mašīnā un viņi grib mani savā bandā, nevis nogalināt, jo es esmu tik forša un tā tālāk. tas brīdis vispār bija lielisks, mēs ēdām tabletes,(kuras izskatījās pēc ibumetin, bet nu sapnī mdma vai kas tamlīdzīgs) man rokās bija ierocis, auto salons melns. un tad pēkšņi man uznāca miegs un es it kā aizmigu sapnī, bet īstenībā es pamodos.